Vidzeme kopā ar Tīnu Runci
Tīna ir no Vācijas. Tīnas vīrs ir latvietis, abi sākotnēji dzīvojuši Vācijā un Latvijā tikai ciemojušies, bet 1998. gadā nolēmuši, ka ģimeni vēlas veidot tieši šeit.
Latvijā Tīna jūtas kā mājās – te ir skaista, neskarta daba, sakoptas pilsētas, kluss un mierīgs, turklāt ir daudz iespēju sasniegt visu, ko vien vēlas. Tīna Limbažos ir atvērusi savu vācu valodas mācību biroju.
Limbažus Tīna uzskata par ideālu vietu, kur dzīvot, it īpaši ģimenei ar bērniem, - te ir klusi, mājīgi un droši, viss ir tuvu – gan jūra, gan Rīga. Turklāt savas meitiņas, 11 gadus vecas dvīnes, Tīna var bez bažām laist vienas pašas uz skolu, veikalu vai ārā spēlēties.
sapucētas ielas, skvēri un parki. Limbaži pēc restaurēto ēku skaita pat esot 2. vietā aiz Rīgas!sapucētas ielas, skvēri un parki. Limbaži pēc restaurēto ēku skaita pat esot 2. vietā aiz Rīgas!sapucētas ielas, skvēri un parki. Limbaži pēc restaurēto ēku skaita pat esot 2. vietā aiz Rīgas!Limbaži pēc restaurēto ēku skaita pat esot 2. vietā aiz Rīgas!
Limbažu jaunatklāšanas dienu sākam mīlīgajā Pilsmuižas krodziņā, kas var lepoties ar brīnišķīgu novietojumu, – blakus Limbažu muzejam, ar skatu uz pilsdrupām un baznīcas torni.
Tīna ļoti lepojas ar Limbažiem un īpaši slavē limbažnieku aktīvo līdzdalību pilsētiņas sakopšanā. Pavisam nesen restaurēts pilsētas muzejs, tiek sakārtotas dzīvojamās ēkas, sapucētas ielas, skvēri un parki. Limbaži pēc restaurēto ēku skaita esot 2. vietā aiz Rīgas!
Taču, kā stāsta Tīna, Limbaži ir arī viena no Latvijas senākajām pilsētām – šogad tika svinēta pilsētas 790. jubileja!Par Limbažu vēsturi var uzzināt gan Limbažu muzejā, gan vecajā rātsnamā, kur remonta laikā atklājušies unikāli sienu gleznojumi.
Par Limbažu kompaktajiem un mājīgajiem izmēriem pārliecināmies vēlreiz, dodoties uz unikālo dzīvā sudraba muzeju, – tas ir turpat ap stūri, un no fasādes nemaz nepateiksi, kādus pārsteigumus tas sevī slēpj!
Muzejā mūs sagaida pats eksponātu autors – sudrabkalis Oļegs Auzers, kurš laipni pastāsta gan par eksponātiem, gan par to tapšanas procesu, gan arī atklāj dažu labu noslēpumu par sudrabu... Katrs eksponāts izcili smalks meistardarbs - šķiet neticami, ka ko tādu var paveikt ar rokām!
Atliek vien pilnībā piekrist Tīnai, kura, stāstot par sudraba muzeju, uzsver, ka vārdi šeit ir lieki – vislabāk ir visu redzēt pašam savām acīm!
Tālāk mūs sagaida vēl kāds pārsteigums turpat aiz stūra – vecais, šarmantais Limbažu ugunsdzēsēju depo, kur apskatāma iespaidīga dažādu senlietu kolekcija. Turpat var arī iesēsties īstā ugunsdzēsēju auto un uzlikt galvā ķiveri, lai uz mirkli sajustos kā īsts ugunsdzēsējs, – Tīna to arī izdara!
Izpētījuši Limbažu centru, tālāk dodamies uz Limbažu Lielezera pludmali – tur sastopam arī Tīnas meitiņas. Tīna stāsta, ka meitenēm šī ir īpaši iecienīta vieta – pludmalē ir ko darīt jebkurā gadalaikā, turklāt ar katru gadu te kļūstot aizvien skaistāk un sakoptāk!
Baudot Limbažu Lielezera skaisto ainavu, Tīna mums pastāsta, ka šurp vedot arī savus ciemiņus no Vācijas, kuri allaž ar muti vaļā brīnās par Latvijas skaistumu. Tīna atgādina, ka pašiem latviešiem derētu vairāk novērtēt savas zemes bagātības.
Pēc Limbažiem mūsu ceļš tālāk ved uz vēl vienu, ne mazāk skaistu Latvijas stūrīti – lavandu laukiem Lillas Lavender turpat Limbažu rajonā.
Acumirklī mūs apņem burvīgā lavandu smarža un saimnieku viesmīlība! Te ir tik skaisti, ka acis žilbst! Kā saka Tīna – nemaz nav jābrauc uz Franciju baudīt lavandu laukus, tepat ir labi!
Lavandas lauku skaistuma iedvesmoti, tālāk dodamies uz nākamo pieturas punktu –Randu pļavām netālu no Ainažiem. Arī šeit mūs sagaida iespaidu pārpilnība – kā stāsta Tīna, Randu piejūras pļavas ir viena no unikālākajām vietām Vidzemē, līdzīgas pļavas esot vēl tikai Kurzemē.
Randu pļavas ir lieliska vieta, kurp doties nesteidzīgā, taču izzinoša rakstura pastaigā - te novērojama liela augu un putnu daudzveidība. Turklāt šī ir viena no tām vietām, kur vēlreiz pārliecināties, ka Latvijas nesakartā daba ir tik skaista un krāšņa!
Tālāk Tīna mūs ved uz Ainažiem – mazo, šarmanto pierobežas pilsētiņu, kas iztālēm pazīstama ar savām jūrniecības un zvejniecības tradīcijām.
Ainažos patiešām ir īpaša atmosfēra – šķiet, ka nemaz neesam Latvijā. Gaisā jaušama brīvības un jūras smarža.
Saulrieta laikā nonākam pie Ainažu Ziemeļu mola, teju pie pašas Igaunijas robežas.
Kā stāsta Tīna, Ainažu mols ir viens no vecākajiem Latvijā un viena no retajām vietām, kur vērot jūras putnus. Kā nu ne – ejot pa molu, var burtiski ieiet jūrā puskilometra garumā!
Vēstnesei, viņas meitiņām un visai filmēšanas komandai priekšā vēl skaista vakara pastaiga!
Pašā mola galā vēl pēdējo reizi pirms došanās atpakaļ ievelkam dziļi plaušās spirgto jūras gaisu un pamājam atvadas rietošajai saulītei – vēl viena skaista Latvijas jaunatklāšanas diena ir galā!
