Jelgava un Dobele kopā ar Dainu Rutku
Daina Rutka ir dzimusi un augusi Dobelē, tad devusies studēt uz Ventspili un tālāk uz Vāciju, kur arī strādājusi savā specialitātē, tomēr izlēmusi savu dzīvi saistīt ar Latviju un atgriezties Dobelē.
Pēc brokastīm Jelgavā Daina atved mūs pie Svētās Trīsvienības baznīcas torņa, kura deviņos stāvos atrodas tūrisma informācijas centrs, izstāžu zāles, restorāns un skatu laukums. Pati baznīca, tāpat kā lielākā daļa pilsētas arhitektūras, gāja bojā 2. pasaules kara laikā aviācijas uzlidojumos.
Pie baznīcas stāv Latvijas prezidenta Jāņa Čakstes piemineklis, un Daina atgādina, ka tieši Zemgale ir Jāņa Čakstes, Gustava Zemgala, Alberta Kvieša un Kārļa Ulmaņa dzimtā puse.
Diena, kad viesojamies Latvijas mazākajā reģionā, ir biezas miglas apskauta, peļķes un dīķīšus klāj pirmā kraukšķīgā ledus kārta, taču tas neliedz Jelgavas smaiļotājiem trenēties vaiga sviedros. Viņi bija tik ātri, ka diemžēl paspēja izbraukt no fotogrāfijas, ehh...
Latvijas Lauksaimniecības universitātes studentiem ir viena no skaistākajām studiju vietām - Jelgavas pils, kuras iekšpagalmā sastādītās rozes šorīt rotā sala glazūra. Tomēr visskaistāk Jelgavas pils izskatās dienas tumšajā laikā, kad tā ir izgaismota un Lielupes ūdeņos atspīd gluži kā vēl viena pils. Pilī joprojām atrodas Kurzemes hercogu kapenes.
"Daudzi studenti LLU nāk no Zemgales lielajām saimniecībām, viņi studē, lai varētu tās attīstīt tālāk, un skaidri zina, ko vēlas sasniegt," stāsta Daina, kas pati arī šeit studē un gatavojas iegūt maģistra grādu.
Savukārt Academia Petrina ir vecākā universitātes ēka Latvijā, savulaik tā bija pirmā augstskola Baltijā. Šeit pasniedza izcili Eiropas un pasaules līmeņa zinātnieki. Vēlāk universitāti politisku iemeslu dēļ pārcēla uz Tartu, un tagad šeit atrodas pilsētas Vēstures un mākslas muzejs.
Lai arī Jelgavu 2. pasaules kara laikā pamatīgi nopostīja, zinātāji šeit mācēs atrast arī seno vecpilsētas daļu ar koka mājiņām un veco bruģi.
Dodamies uz netālajām Kārļa Ulmaņa bērnības mājām "Pikšām". Šeit izveidota tipiska 20. un 30. gadu lauku sēta, kas atspoguļo Latvijas lauksaimniecības attīstību šajā laika posmā. Te atrodas aka, par ko Daina zina stāstīt - senos laikos, kad šeit bijusi saimniecība, saimnieks vienmēr varējis pateikt, vai lopi padzirdināti, vai kalpi slinko. Aka ir īpaša ar to, ka piepildās ar ūdeni līdz malām, bet, ja lopi nebija padzirdināti, tad ūdens tecējis pāri.
"Pikšās" aplūkojama arī ar tvaiku darbināma lauksaimniecības tehnika, ar kādu 20. gadsimta sākumā Zemgales lauksaimnieki apstrādājuši savus laukus.
Beidzot dodamies uz Dainas dzimto pilsētu Dobeli, kur viņa dzīvo joprojām. Pilsētas centrā pie baznīcas pilnībā atjaunots senais tirgus laukums. Īpaši vasarā lielu prieku bērniem sagādā tur izveidotā strūklaka, kas ir milzīga aka ar spaini, kurš piepildās ar ūdeni. Brīdī, kad tas ir pilns, spainis ar lielu troksni gāžas ārā.
Dobeles pilsdrupas kalna galā, kur tagad notiek pilsētas svētki un dažādi pasākumi, ir nesen kā nostiprinātas un vairs nav bīstamas. Daina saka, ka šeit ir skaisti jebkurā sezonā, jo pilsdrupas aizņem plašu teritoriju un vietas pastaigām starp vecajiem mūriem pietiek visiem.
Dodamies uz Tērvetes parku, kur Daina mums atklāj kādu paslēptu pērli, kas vēl tikai top, - meža vidū kāds uzņēmējs pats saviem līdzekļiem apņēmies uzbūvēt zemgaļu koka pili, un jāteic, ka tā ir jau gandrīz gatava. No ārpuses tā brīvi pieejama apskatei, bet, kādas tūrisma iespējas piedāvās pils iekšpusē, pagaidām vēl ir noslēpums.
Kā zināms, Zemgale ir īstena piļu un muižu dāma - Jaunmoku, Jelgavas, Bauskas, Mežotnes, Rundāles, un tagad tām piepulcējusies arī šī senā latviešu koka pils, kura pašlaik vēl smaržo pēc svaigiem sveķiem un tikko tēsta koka.
Tērvetes dabas parkā ierodamies ar pirmo krēslu, taču tas tikai paspilgtina noslēpumaino ceļojumu. Ja mūsu bērnībā šeit bija vien Sprīdītis un Lutausis, tad tagad mežā vairāku desmitu hektāru platībā paslēptas visneiedomājamākās pasaules - rūķu, pasaku, raganu pasaules -, kā arī rotaļu laukums. Arī pieaugušajiem šeit ir, ko darīt, - pa izgaismotajām trasēm var doties garās pastaigās, skriet, makšķerēt tuvējos ezeros, ziemā slēpot un vienkārši nodoties noslēpumainā un krāšņā meža burvībai. Tiem, kam staigāt negribas, kursē īpašs autobuss, kas nogādās jūs jebkurā sev vēlamā pieturā.
Tā nu gluži nemanot ir iestājusies tumsa, Sprīdītis un Daina atgriezušies savā laimīgajā zemē - mājās, bet Lutausis - gluži dabiski un nevienam nemanot iejuties filmēšanas komandā.