10 JAUTĀJUMI PAR ABORTU
Izšķir spontānu abortu, ja grūtniecība pārtraucas bez iejaukšanās no ārpuses, un mākslīgu abortu, ja grūtniecība tiek pārtraukta ar instrumentiem vai medikamentiem.
Kas notiek aborta laikā?
Aborta operācijas laikā tiek izjaukta sievietes fizioloģiskā grūtniecība. Tās ir lielas pārmaiņas ne tikai dzimumorgānos, bet visā organismā. Aborta veikšanas veids ir atkarīgs no bērniņa vecuma. Dzīvības pirmajās 12 nedēļās visizplatītākais paņēmiens ir izsūkšanas un nokasīšanas metode. Šī izsūkšana, kuras spēks ir 25 reizes lielāks kā dzīvokļa putekļsūcējam, saplosa bērniņu gabalos. Gabali tiek saskaitīti, un ja galva nav iznākusi ārā ar izsūkšanu, tiek ievietotas ķirurģiskās knaibles, lai sasmalcinātu galvu un ar varu to izoperētu. Vēlākā grūtniecības laikā starp ceturto un astoto mēnesi parasti pielieto paplašināšana un iztīrīšana metodi. Dažādi instrumenti, arī ķirurģiskās knaibles, tiek ievietoti mātes dzemdē, un mazulim tiek pa vienam norautas ķermeņa daļas- gabalu pēc gabala. Dažreiz tiek pielietota izsūkšanas metode, lai izņemtu visus šos gabalus un placentu. Vēl kāds abortu paņēmiens ir sālsūdens metode, kura parasti tiek izmantota pie vēl nedzimušiem bērniņiem laikā starp 4. un 7. mēnesi (par laimi šī metode kļūst aizvien retāk izplatīta). Spēcīgas koncentrācijas sāls šķīdums tiek injicēts augļūdens maisā, kurā visus deviņus mēnešus uzturas bērns. Bērniņš lēni mirst, rijot un ieelpojot šo sāls šķīdumu (tas var aizņemt laiku no 2 līdz 3 stundām). Bieži mātes piedzīvo, ka bērniņš mētājas un svaidās viņas ķermeņa iekšpusē, pirms sāls ir viņu pilnīgi uzvarējusi. Tā ir lēna, nežēlīga un sāpīga nāve, jo sāls noēd bērniņa ādu un malciņu pa malciņam bērns to arī norij kopā ar augļūdeni, kas skar viņu arī no iekšpuses. Kad bērniņš iznāk ārā, viņš ir smagi apdedzināts un sačokurojies. Ķeizargrieziena aborta metode ir tieši tāds pat kā ķeizargrieziena dzemdības, tikai ar to atšķirību, ka mazulis parasti tiek nogalināts, pirms viņš tiek izņemts no mātes ķermeņa. Ja mazulis vēl ir dzīvs, bieži vien viņš tiek atstāts atkritumu spainī līdz viņš lielās mokās nomirst.Vairāk par aborta veikšanas veidiem skaties VIDEO (5 min)
Vai nedzimis mazulis arī jūt kādas sāpes?
Pretēji tam, ka tiek apgalvots, ka mazulis aborta laikā neko nejūt, nesenie pētījumi ir parādījuši, ka vēl nedzimis mazulis ir ļoti jūtīgs uz pieskārienu un sāpēm jau pēc tikai dažām savas dzīves nedēļām. Mazulim ir jāizjūt šausmīgi mokošas sāpes, jo viņš tiek saplēsts gabalos vai apdedzināts ar sālsūdeni bez jebkādiem anestezējošiem (pretsāpju) līdzekļiem. Tikai visļaunākās spīdzināšanas metodes ir salīdzināmas ar to sāpju un ciešanu agoniju, kura tiek radīta mazulim aborta laikā.
Vai tad labāk nav tikt nogalinātam aborta laikā, nekā būt negribētam un nemīlētam bērnam?
Arī tas nav attaisnojums abortam. Vārds “negribēts” apraksta pieaugušo cilvēku attieksmi, nevis paša bērna īsto stāvokli. Tātad problēma ir nevis negribēt bērni, bet negribīgi un negriboši pieaugušie. Ir vecāki, kas sākumā bērnu negrib, bet, kad viņš ir piedzimis, tad viņos rodas dziļas un patiesas jūtas pret mazuli. Ja mamma tomēr nespēj pieņemt un iemīlēt mazuli, tad pastāv iespēja bērniņu atdot adopcijai- ļaut bērnam uzaugt mīlošā ģimenē. Latvijā mazu zīdaiņu adopcija ir ļoti pieprasīta.
Bet kā ar gadījumiem, kad bērnam pirms dzimšanas atklāj smagas slimības?
Daudzi cilvēki, kuri principā ir pret abortiem, pieļauj izņēmumu, ja bērnam ultrasonogrāfijā tiek uzrādīts, ka ir smaga saslimšana, piemēram, dauna sindroms. Vispopulārākais ir arguments- ko ar tādu "dārzeni" darīt? Viņš pats būs nelaimīgs un tādi būs arī vecāki. Neskatoties uz to, ir ģimenes, kuras šādus bērnus audzina, pieņem un mīl. Un te atkal ir runa par "negribošiem vecākiem", jo arguments, ka pats bērns būs nelaimīgs, neiztur kritiku. Tie, kas ir saskārušies ar šādiem cilvēkiem, zina, ka viņi prot vairāk priecāties, nekā daudzi no mums. Viņi vienkārši liekas "neērti" mūsu sabiedrībai. Padomju laikos šādus cilvēkus no sabiedrības izolēja, lai maldīgi radītu iespaidu, ka tādu nav. Mūsdienās to atrisina ultrasonogrāfijas rezultāti un aborts. Otra lieta, ka ultrasonogrāfija ne vienmēr visu parāda pareizi. Tepat Latvijā ir daudzas liecības, ka ārsts pateicis, ka bērns būs invalīds un ieteicis izdarīt abortu. Vecāki no tā atteikušies un pēc pāris mēnešiem piedzimis pilnīgi vesels bērns!
Bet vai tad embrijs nav tikai iespējams cilvēks, tikai audu pikucis, kurš varētu kļūt par personu?
Abortu atbalstītāji ir galvenokārt atsacījušies no šī argumenta kopš tā laika, kad medicīnas zinātne (it īpaši mūsdienu embrioloģija) ir pārbaudījusi un pierādījusi vēl nedzimuša mazuļa pilnīgu cilvēcīgumu. Neko nav vajadzīgs papildināt šim mazulim, lai padarītu viņu vēl cilvēcīgāku – tikai nepieciešams viņam dot iespēju augt un rūpēties par viņu. Aborts atņem viņam tieši šo iespēju.
Kā ir ar argumentu, ka mātei vajadzētu atļaut “kontrolēt savu personīgo ķermeni”?
Tas varētu būt labi, ja viņa to darītu pirms bērna ieņemšanas, bet kad ķermeņa iekšpusē viņai ir bērniņš, tad tur jau ir iesaistīti 2 cilvēki. No ģenētikas viedokļa māte un viņas mazulis ir atsevišķi indivīdi jau kopš ieņemšanas brīža. Mazulim ir savas personīgās plaušas, elpošana, asinsriņķošana un pirkstu nospiedumi, kuri nav tādi paši kā mātei. Vēl nedzimis mazulis drīkst paļauties uz savu māmiņu, lai saņemtu viņas aizsardzību un barošanu, tāpat kā drīkst paļauties uz savu māmiņu mazulis, kurš jau ir piedzimis. Tādā veidā sievietei nav tādas tiesības kontrolēt kādas citas cilvēcīgas būtnes likteni – tā bērniņa likteni, kurš atrodas viņas ķermenī.
Vai pēc aborta vēl var būt bērni?
Šis ir retorisks jautājums, ārsti dara visu iespējamo, lai sievietei vēl kādreiz varētu būt bērni. Tiesa gan, ja aborts tiek veikts, pirms ir piedzimis kāds bērns, atkārtoti palikt stāvoklī var būt diezgan grūti. Aborta sekas var būt neauglība, to izraisa iekšējo dzimumorgānu — dzemdes, olvadu un olnīcu iekaisums. Lai arī cik profesionāli operācija noritētu, ķirurģiska iejaukšanās ir risks veselībai.
Vai tas ir sāpīgi?
Tāpat kā citas operācijas, arī aborts tiek veikts narkozē, protams, just nevar neko. Bet pēc tam daudzām sievietēm ir slikta dūša un reibonis. Parasti tas ir saistīts ar medikamentiem, kas tiek lietoti narkozei. Pēc aborta var būt sāpes vēdera lejasdaļā un nogurums, bet no dzimumceļiem aptuveni divas dienas izdalās asinis. Protams, tas ir ne tikai fizisks, bet arī emocionāls pārdzīvojums, tāpēc ļoti svarīgs ir līdzcilvēku atbalsts. Bieži pēc aborta sievietes sevi nosoda, meklē palīdzību sadaļā PĒCABORTA TRAUMA
Ko es varu darīt saistībā ar abortiem?
1. Esi atbildīga par savu rīcību- izsargājies! Bet, ja tomēr bērniņš ir pieteicies, tad neizšķiries par aborta izdarīšanu! Meklē palīdzību šeit
2. Iesaisties krīzes centru darbā kā brīvprātīgais. Vairāk lasi šeit
3. Uzaicini krīzes centra pārstāvjus uz savu skolu, lai runātu par šo un citām noderīgām tēmām. Vairāk lasi šeit
5. Seko jaunumiem mūsu mājas lapā un, iespējams, ka tieši tavos draugos ir sieviete, kurai tieši tagad svarīgi par šo tēmu uzzināt. SEKOT
6. Iespējams, ka tavā dzīvē kāda sieviete tev uzticēs savu nodomu par aborta veikšanu. Nestāvi malā! Palīdzi šim bērniņam nākt pasaulē.
JA MUMS KOPĀ IZDOTOS PALĪDZĒT KAUT TIKAI VIENAI SIEVIETEI UN IZGLĀBT BĒRNIŅU, TAS JAU BŪTU ĻOTI DAUDZ!