Par produktu
Vārds sapropelis cēlies no grieķu sapros- sapuvis un pelos- dūņas.
Sapropelis ir organogēns nogulumiezis – recekļaina masa, kas veidojies stāvošos vai vāji caurtekošos ūdens baseinos, uzkrājoties un pārveidojoties no ūdenī dzīvojošo organismu, galvenokārt planktona, atliekām, kam piejauktas baseinā ietekošo ūdeņu sanestās organiskās un minerālvielu daļiņas, ar recekļainu struktūru brūnganā, zaļganā, pelēkā, dzeltenā vai bāli iesārtā krāsā.
Sapropelis – saldūdens ezeru dūņu nogulsnes, kas satur virs 15% organisko vielu, kas veidojas ūdenstilpnes dibenā skābekļa deficīta apstākļos no atmirušas un nogrimušas biomasas nepilnīgas sadalīšanās (oksidēšanās), ģenerētas ūdenstilpnē – dažādu ūdensaugu, fito-,zooplanktona, dzīvajiem organismiem, putekšņiem un augstāko augu sporām.
Sapropelis ietver sevī sarežģītu dažādu organisko vai organominerālo ķīmisko savienojumu kompleksu, kas saglabājies biomasā.
Sapropelis var būt veidojies divējādi autohtonas dabas – tikai no ezera biomasas, gan arī, allohtonas dabas – ja nogulas uzkrājas ar humusa materiālu piedalīšanos, kas ieplūst no ūdens uzkrāšanās zonas un ezeram piegulošām kūdras iegulām.
Lielāka vērtība ir sapropelim, kas ir autohtonas dabas ar maksimālu organisko vielu (OV) saturu tajā.
Salīdzinot ar kūdru, sapropelis satur vairāk slāpekļa, ūdeņraža, kā arī sēra. Tā organiskā daļa sastāv no humīnskābēm ( 15 – 34% ), ogļhidrātiem ( 20 – 32%), bitumiem (7,5 – 14% ), nehidrolizējamā atlikuma ( 9 – 22% ). Vairākiem sapropeļa organiskiem komponentiem piemīt augsta bioloģiska aktivitāte.
Bez organiskajām vielām, kas veidojušās no sīku ūdensdzīvnieku un augu atliekām, sapropelis satur arī minerālvielas – smilts, māla, kaļķa un citus piejaukumus. Tam ir raksturīga augsta mitruma pakāpe (95 – 97%), zema mineralizācijas pakāpe (~1g/l) un dažāda organisko vielu koncentrācija. Tajā konstatēti arī daudzi mikroelementi (Cu, Mn, Co, Ni, Ml, Zn, Ti, Asu.c.).