"Putnu" mežs-zinātniskās izpētes mežs.
Zinātniskās izpētes meži ir meži, kuri izmantojami zinātniskās izpētes objektu izveidošanai un uzturēšanai.
Zinātniskās izpētes meži sastāv no:
Meži tiek apsaimniekoti saskaņā ar zinātniskās izpētes mežu apsaimniekošanas plānu, kas nosaka veicamos pasākumus izpētes objektu ierīkošanas atbalstam, kā arī pārējo meža platību apsaimniekošanu. To izstrādā Meža pētīšanas stacija saskaņā ar Valsts meža dienesta budžetu, ņemot vērā zinātniskās izpētes mežu konsultatīvās padomes ieteikumus, un to apstiprina Valsts meža dienesta ģenerāldirektors.
Jelgavas informācijas centra valdījumā ir valsts zinātniskās izpētes meži Jelgavas, Auces, Šķēdes un Rucavas mežu novados ar kopējo platību 11523,9ha.
Jelgavas informācijas centra vadītājs – Jānis Vilks.
Informācijas centrā strādā 6 darbinieki.
MPS Jelgavas informācijas centra adrese:
“Aizupes”-10, Ozolnieku pag., Ozolnieku nov., LV- 3018
Tālrunis 63050362; 63050319
Mob.tālr.26383376
Fakss 63050319
e-pasts: jelgavas-ic@mps.vmd.gov.lv
Darba laiks: 8.30 – 12.30; 13.00 – 17.00 Jelgavas mežu novads
Jelgavas informācijas centra atrašanās vietas shēma
Vēsture.Mežu pētīšanas stacija tika nodibināta 1928. gadā Zemkopības ministrijas Meža departamenta pārziņā. Savas darbības sākumā stacija atradās Rīgā, bet no 1930.gada līdz 1943.gadam – Baložu muižā pie Juglas ezera.
1931.gadā tika izveidota un pakļauta Mežu pētīšanas stacijai izmēģinājumu mežniecība, tai piešķirot 424,2ha no Berģu muižas zemēm, Inčukalna virsmežniecības Ādažu iecirkni un Skrīveru dendroloģisko parku.
Mežu pētīšanas stacijas statūtos tika noteikts, ka pētniecības darba uzdevumus tā saņems no Meža departamenta, bet pētnieciskā darba tematus no Mežu lietu padomes, kas darbojās pie Meža departamenta.
Mežu pētīšanas stacijai tika izvirzīti mežsaimniecības prakses vajadzībām būtiski pētniecības darba temati:
Liels darbs tika ieguldīts Skrīveru dendroloģiskā parka inventarizācijā, perspektīvo introducēto sugu apzināšanā, Latvijas aizsargājamo parku un aleju saraksta sastādīšanā. Tika organizēta sēklu apmaiņa ar ASV, Kanādu, Japānu, Argentīnu un citām valstīm.
Meža pētīšanas stacija savu darbību pārtrauca Otrā pasaules kara laikā 1943.gadā, un Latvijas mežzinātnē uz vairākiem gadiem iestājās apsīkums.
Pirmie Mežu pētīšanas stacijas direktori bija Jānis Ozols (1928.), Krišs Melderis (1928.-1934.), Pēteris Delle (1934.-1938.), Kārlis Eihe (1938.-1940.), Artūrs Kundziņš (1940.-1941.), Vilhelms Eihe (1941.-1943.).
Latvijas PSR Zinātņu Akadēmijas sastāvā 1946.gadā tika nodibināts Mežsaimniecības problēmu zinātniskās pētniecības institūts, kam bija nepieciešama izmēģinājumu bāze, tāpēc 1953.gadā Mežu pētīšanas stacijas darbību atjaunoja. Staciju izvietoja Latvijas centrālajā daļā Austrumlatvijas līdzenuma dienvidrietumu malā Jaunkalsnavā. Tai tika dots nosaukums Mežu pētīšanas stacija “Kalsnava”. Izmēģinājumu veikšanai Mežu pētīšanas stacijai (MPS) “Kalsnava” apsaimniekošanā piešķīra 5247ha mežu.
1964.gadā MPS “Kalsnava” no Zinātņu Akadēmijas pakļautības pārgāja Mežsaimniecības un mežrūpniecības ministrijas pakļautībā. 1976.gadā pēc Zinātnes un ražošanas apvienības “Silava” izveidošanas MPS “Kalsnava” tika iekļauta tās sastāvā. Šāda struktūra pastāvēja līdz 1991.gadam, kad ZRA “Silava” tika reorganizēta par Latvijas Valsts mežzinātnes institūtu “Silava”. Pēc šīs reorganizācijas Mežu pētīšanas stacija “Kalsnava” tika pakļauta Meža ministrijai, pēc tam nonāca Valsts meža dienesta struktūrā.
Mežu pētīšanas stacijā “Kalsnava” meža zinātnieki ir veikuši pētījumus praktiski visās meža zinātņu nozarēs:
Stacijā tika veikti gan rūpnieciskie, gan valsts izmēģinājumi tolaik PSRS ražotajām mežsaimniecības un mežizstrādes mašīnām un mehānismiem. No 1953.gada Mežu pētīšanas staciju “Kalsnava” vadījuši direktori Rūdolfs Sacenieks (1953.), Vladimirs Bakke (1953.-1956.), Broņislavs Rokjānis (1956.-1959.), Gunārs Igaunis (1959.-1964.), Antons Kažemaks (1964.-1993.), Edgars Šmaukstelis (no1993.).
1999.gadā Mežu pētīšanas stacijas “Kalsnava” pārraudzībā bija 8,6tūkst.ha valsts meža zemju, kā arī stacija veica virsmežniecības funkcijas privātajos mežos Kalsnavas, Ļaudonas un Gaiziņkalna mežniecību teritorijās.
Mežu pētīšanas stacija “Kalsnava” pastāvēja līdz 2000.gadam, kad meža nozares institucionālās reformas rezultātā tā tika likvidēta un uz tās bāzes, kā iepriekšējās stacijas tiesību pārmantotāja tika izveidota Meža pētīšanas stacija.
2000.gadā Meža likums noteica zinātniskās izpētes mežu statusu un to, ka tos pārvalda un apsaimnieko Valsts meža dienests.
Ministru kabinets ar 2001.gada 27.jūnija rīkojumu Nr.322 piešķīra valsts meža zemi zinātniskā izpētes vajadzībām. Tā rezultātā Meža pētīšanas stacijai pie iepriekšējām meža zemju platībām Kalsnavā tika pievienotas bijušās Latvijas lauksaimniecības universitātes mācību un pētījumu mežsaimniecības meža zemju platības Jelgavas, Auces un Talsu rajona Šķēdes apkārtnē, kā arī Pasaules dabas fonda Mežoles projektā iesaistīto mežu platības Smiltenes apkārtnē, un bijušo integrālo meža monitoringu poligonu teritorijas Rucavā un Taurenē.
Patreiz Meža pētīšanas stacijas tiesiskajā valdījumā ir 28,9 tūkst.ha valsts zinātniskās izpētes mežu un Valsts meža dienesta likums nosaka, ka Meža pētīšanas stacija ir Valsts meža dienesta struktūrvienība, kas izveidota zinātniskās izpētes mežu pārvaldīšanai un zinātnisko pētījumu nepārtrauktības nodrošināšanai.