Vēstures fakti.
Vecauces pagasts ir izveidojies no trim muižnieku pagastiem: Vecauces, Ķeveles un Vītiņa. Katrā no šiem pagastiem ir bijusi sava pagastskola. Vītiņā un Ķevelē ar vienu skolotāju, Vecaucē-Putnu mājās-sākumā ar vienu, vēlāk ar diviem skolotājiem. Šīs skolas pastāvēja līdz Latvijas valsts atjaunošanai.Visas tās dibinātas aptuveni vienādā laikā ap 1863.-1864. gadu un aptuveni pēc 55 gadu ilga darba- mūžu beigušas. Sākumā Ķeveles, vēlāk Vecauces Putnu skola ieguvušas diezgan lielu un labu slavu. Tas ir toreizējo skolotāju nopelns. Jau Latvijas atbrīvošanas kara laikā , 1919. gada rudenī , visam pagastam sāka veidoties viena , bet plašāka un augstāka tipa skola pagasta satiksmes centrā – Auces miestā.
Pirmā skola savu darbu uzsāka 1861.gadā ,,Zūšķinos". Pagasta skola ,,Putnos" darbojās līdz 1915.gadam (ap 1880.gadu tajā mācījās 120 skolēnu).
Fragments no 1936. gada 11. decembra vietējā laikraksta.
Aucenieki- Lāčplēša ordeņa kavalieri
Marts Mentelis
Latvijas neatkarības rotas virsleitnants. Pēc jaunsaimniecības piešķiršanas dzīvojis šeit un apglabāts Aucē-dzimis 1894.gada 7.decembrī Veczvārdes pagastā. Izglītojies Liepājas komercskolā, kuru beidzis 1914.gadā kā komercijas kandidāts. Iestājies Maskavas komercinstitūtā ekonomijas nodaļā. Kara dēļ studijas pārtrauca. 1916.gadā, uzsākot kara dienestu, bija krievu armijā, jo 22.janvārī iestājās Pāvila kara skolā Pēterpilī. Pēc skolas beigšanas ar 1.šķiru iedalīts 274.rezerves pulkā Taganrogā. Jūnijā pēc paša lūguma pārcelt latviešu strēlnieku rezerves pulkā, kur iecelts par sakarnieku komandas priekšnieku. Tā paša gada decembra kauju laikā, saskaņā ar izteiktu paša vēlēšanos, norīkots uz fronti 2.Rīgas latviešu strēlnieku pulkā. Par nopelniem 1917.gada 12.janvāra kaujā pie Ložmetējkalna apbalvots ar Annas 4.šķiras ordeni (uzraksts ,,Par drošsirdību,,). Augustā pārcelts uz 6.Tukuma latviešu strēlnieku pulku un piedalījies vēl pēdējās kaujās Rīgas frontē.
Latvijas nacionālajā armijā iestājies brīvprātīgi 1918.gada 14.decembrī 1.Liepājas apsardzības rotā. No tās 1919.gada februārī pārgājis uz 1.Latvijas neatkarīgo rotu.
Pateicoties Menteļa drosmīgajai un aktīvajai darbībai 1919.gada 10.martā veiksmīgi ieņēma stipri nocietināto Ducmaņu skolu. Zaudējis šo pozīciju, ienaidnieks bija spiests pamests arī Saldus pilsētu. Bez tā Mentelis veicis vēl vairākus līdzīgus varoņdarbus un piedalījies visās neatkarības cīņās, sākot no Ventas krastiem. Par kaujas nopelniem pie Slokas 1919.gada 5.aprīlī paaugstināts kapteiņa pakāpē.
Kad neatkarības rotu pārveidoja par bataljonu, Menteli iecēla par tā adjutantu. Šo amatu viņš saglabāja arī tad, kad bataljonu pārformēja par 1.Liepājas kājnieku pulku. 1919.gada septembrī viņu iecēla par administratīvās daļas adjutantu. 1922.gadā M.Mentelis pabeidza virsnieku kursus. Ilgu laiku pildīja divīzijas štāba priekšnieka pienākumus. 1924.gada maijā atvaļināts no kara dienesta.
Pēc atvaļināšanas nodarbojās ar zemkopību Vecauces pagasta ,,Putnos,, , ko piešķīra kā Lāčplēša ordeņa kavalierim (bijušās skolas ēkās). M.Mentelis piedalījies arī Vecauces aizsargos kā sporta instruktors un rotas komandieris. Vēlāk strādājis Liepājas kredītiestādē. 1926.gada 28. jūlijā Liepājā izdarījis pašnāvību nošaujoties. Apglabāts ģimenes kapos Aucē Sniķerkalna kapos.
Rūtas kundzes atmiņu stāsts..
- 5. aug 2013 10:49
- "Putni " - māja laukos.
3. augustā 2013. gadā pie mums- Vecauces pagasta „Putnos” ciemojās Rūta- Aija (saukta Ruta) Čubis, (mātes uzvārds Mentele), „Putnu” mājas bijušā īpašnieka Marta Menteļa māsas meita. Jau kādu laiku abas ar meitu Gunu esot vēlējušās uzrunāt mūs. Tā nu satikāmies! Un , paldies, viņām, par to! Par cik mūsu mājas vēsture ir varen interesanta, bija jauki uzzināt par to, kas un kā šeit notika pirms un pēckara gados. Un, kas bija visinteresantākais- aplūkot Rutas kundzes albūmu, kur fantastiski labi redzams gan „Putnu” agrākais kopskats, gan ēkas oriģinālais izskats.
Pirmā, pēc brāļa Marta menteļa nāves šo īpašumu vēlējās un uzskatīja par godu sakopt Marija Čubis dzimusi Mentelis-Rutas māte. Viņa šeit esot ieguldījusis sirdi un dvēseli. Laikam jau tieši viņas gars man šeit palīdz saimniekot! Ruta šo māju atceras ar dalītām sajūtām, jo šeit bija jāpiedzīvo gan skaisti, gan baisi brīži kara laikā. Putnos parasti meitene pavadīja vasaras, kad kopā ar auklīti no Āgenskalna rajona tika pārcēlušās uz „Putniem”. Tas bija 1940 to gadu sākums...
Ruta atceras, ka mājā bija daudz istabu, divas virtuves, ļoti liela telpa ar kolonnu vidū mājas ziemeļu daļā, kas savulaik kalpojusi par klasi skolā. Galvenā ieeja bija no tagadējā dārza puses, kur pašlaik atrodas „Dārtasdārza” vārti. Fotogrāfijā vēl labi redzama terase un balkoniņš virs tās! Netālu no mājas slējās tieši tāds pats karoga masts kā mums pašlaik. Mājai bija 3 skursteņi . Tur , kur tagad mums ir halle, viņiem bijus virtuve ar maizes krāsni. Stāstot par to, kā mājas 2 trešdaļas sabrukušas viņa minēja, ka kādi sarkanarmieši esot bēniņos kūruši uguni, kas arī bijis par cēloni ugunsgrēkam. Nodedzis esot vien jums, bet pārējais nopostīts laika gaitā. Dārzā esot bijusi skaista liepa, kuras celmu esam sazīmējuši, pie kuras izrakta bedre un mesti dažādi atrastie lādiņi....- jāsauc sapierus!Tieši tur, kur arī domājām paši būvēt, atradās pirtiņa, kuru kāda krievu bēgle esot to netīšām nodedzinājusi. Lielajā pagalmā, kur tagad atrodas lapene un ir galvenā pagalma daļa, senāk esot bijusi saimniecības zona ar palīgēkām-kūti, šķūni, vāgūzi, kas arī laika gaitā nopostītas. Bijis zirgs Koļa, kaķis Jānis un vairāki lopiņi. Netālu no mājas, pļavā, lielā ceļa malā esot bijis avots, kur pirtēšanai ņemts ūdens! Es to jutu, jo vīram teicu, ka te jābūt avotam! Vecauces saimniecība veicot melorāciju to novadījusi uz mežu, kur tagad visu laiku stāv ūdens un izveidojies meža dīķis. Tuvākā apkārtnē esot bijušas vairākas viensētas: „Laurīši”, „Sudmaļi” u.c. Ruta atceras, ka ar auklīti Putnu mežā atvērtā lietussargā salasījušas daudz baraviku! Dažus gadus Ruta gājusi arī Auces skolā, kur viņas skolotāja esot bijusi Vera Miezīte – kaislīga teātra mīlētāja. Viņas vadībā Aucē tika uzvestas vairākas lugas.
Rutas vecāki abi dzimuši te netālajā Zvārdes pagastā. Minēja akādas Arnikaišu mājas.
Vectēvs- arī minētā Marta Menteļa tēvs bijis zināms vīrs – Ansis Mentelis un darbojies kā labs būvnieks. Aucē, Kapsētas ielā nr. 4 un 6 kā arī vēl kādas ēkas uz šīs ielas esot būvējis viņš. Pirmā sieva Šarlote esot mirusi tā agrāk. Tad viņš apņēmis par sievu kādu čigānu meiču Rogati, kas īpašumus tālāk esot izsaimniekojusi. Fotogrāfijā mājas ir redzamas. Visa Anša Menteļa dzimta esot glabāta Sniķerkalna kapos.
Ap 60 tajiem gadiem kāds pierunājis Rutas kundzi Putnus pārdot, kas arī darīts. Pati Ruta lielāko savu mūža daļu nodzīvojusi Dobelē, kur vēl joprojām bauda dzīvi savā kuplajā saimes pulkā! Viņai tāpat kā man ir 3 meitas un daudz mazbērnu! Jaunībā absolvējusi Latvijas Universitātes ekonomikas fakultāti, nostrādājusi 15 gadus Dobelē valsts bankā.
Mūsu tikšanās laikā atklājās daudz sakritību: Rutas kundze esot dzimusi 11. jūnijā-tieši tāpat kā Dārta! Rīgā viņa dzīvojusi Dārtas ielā! Meitas dēls dzimis vienā datumā ar manu meitu! Un tā tālāk...sakritību birums .., bet nekas jau nav nejauši!
Paldies Dievam, kas „noorganizēja” šo tikšanos! Esam kļuvuši emocionāli bagātāki! Vēstures fakti , kas nebija atrodami nedz lielajā arhīvā, nedz muzejos- paši atnāca pie mums uz mājām!
Visa ciemošanās un kundzes stāsts tika iemūžināts-uzfilmēts un ierakstīts, lai vēsture nepazūd!Ja kādam būs interese paklausīties šo atmi;nu stāstu sīkāk-to varēs izdarīt!
p.s. interesanti, ka šo apvidu tajā laikā mēdza dēvēt par Dzelzsmuižu..., varbūt tāpēc, ka netālu no mājām gāja šaursliežu dzelzceļš?!
Rutas arhīva fotogrāfijas redzamas manā draugu galerijā!