TDA "Ieviņa"

Latvijas ziemeļaustrumos, mežu un ezeru ielokā, atrodas Smiltene, kas jau daudzus gadus lepojas ar savu Tautas deju ansambli "Ieviņa". Mūsu kolektīvā nav ne vecu, ne vecāku vai pārāk jaunu dalībnieku, jo visi dejo skaisti un reizēm traki. Esam varoši un savu reizi arī paslinki, bet tas ir dejotprieks, kas ļauj aizmirst sāpošās kājas un muguras, bēdas un nelaimes.

"Ieviņa" vienlīdz interesanti spēj nodejot gan latviešu folkloras deju, gan daudzkrāsainu raksturdeju. Tomēr vismīļākās ir tās skatuves dejas, kurās "Ieviņa" spēj parādīt savu dejotprasmi, prieku un skatuviskumu. 

Visu šo gadu laikā "Ieviņa" skatēs un konkursos Latvijā ir labāko vidū. 

Smiltenieši visos laikos ir dejojuši. Tomēr 1976.gadā toreizējai Smiltenes kultūras nama direktorei Veltai Kalvelei radās doma - dejošanas jomā piedāvāt ko augstākā līmenī. Un viņa sameklēja valmierieti Ievu Adāviču. Tas bija pavisam parasts deju kolektīvs, kurā dejoja vienkāršas dejas. Toreizējie dejotāji vēl tagad atceras krievu deju „Pļavu pīlīte” un tamlīdzīgas, kas toreizējam sastāvam bija pa spēkam. Sākotnēji kolektīvā dejoja 8-10 pāri. Dejas tehnika uzlabojās dažos gados, tas neapšaubāmi bija vadītājas profesionalitātes, prasīguma, disciplīnas nopelns. Ieva bija un ir lielākā autoritāte pirmajiem dejotājiem. Dejošana kolektīvā „Size”(Ezis) bija lieliska attiecību, prasmju, dzīvesstila skola. Tā ir bagātība, kuru neviens nevar atņemt. Vēl vairāk par pirmajiem lielākajiem koncertiem, prātā palikušas balles. Tās bija kopā ar vecākiem. Radiņi klāja galdus un visi pēc koncerta ballēja. Programma arī balles daļai bija sagatavota – pašu priekšnesumi atraktīvā stilā.

Lai uzlabotu dejošanas prasmes un sagatavotos atbildīgiem koncertiem, dejotājiem tika organizētas nometnes. Viena no tām – Trikātā. Mēģinājumu slodze bija liela, bet atlika laiks arī izklaidēm. Trikātas zemeņu dobju inventarizācijai un karnevālam, kur visi bija maskās. Tās gatavoja no pieejamajiem materiāliem – gultas veļas, matračiem utt. No guļammaisiem iznāca lieliski tārpi, bet no palagiem superīgs „Sexspārnis”. 

Izbraukumos, ballēs, saietos kolektīvs vienmēr devās ar dziesmu. Tika sacerēta arī „Sizes” himna, kuras vārdos „slēpjas” dejotāju izteicieni un nozīmīgi fakti.

Tas viss vēl pirms ansambļa nosaukuma iegūšanas.

Ansambļa nosaukumu "Ieviņa" kolektīvam piešķir 1981. gada 14. decembrī .