Desmit padomi peoniju mīlēšanā
1. Jāstāda atklātā, saulainā vietā, kur saule peoniju apspīd no lēkta līdz rietam. Tad tā labi augs un mazāk slimos ar pelēko puvi vai arī to vispār nepiedzīvos. Peonija jānovieto dārzā kā laba skulptūra, kurai var apiet apkārt un apskatīt no visām pusēm.
2. Šiem augiem nav piemērotas zemas un mitras vietas, tos nedrīkst slīcināt! Nevajag stādīt pie mājas sienas, kur nav palāšu uztvērēja un puķei līst virsū lietus ūdens.
3. Vislabākā peoniju stādīšanai ir neitrāla vai gandrīz neitrāla smilšmāla augsne, kas bagātīgi ielabota ar kūdras un kūtsmēslu kompostu. Ja puķi vienā un tajā pašā vietā paredzēts atstāt daudzus gadus vai pat gadu desmitus, gultiņa jāsagatavo sevišķi
rūpīgi, Var audzēt arī smilšainā augsnē, bet tad vairāk jāmēslo un jālaista. – Tagadējā vietā savām peonijām zemi kārtīgi sagatavoju metra dziļumā. Atvedu astoņas lielas Kamaz kravas ar mālu, kas neļauj saknēm tik ātri izžūt, tikpat daudz ar sadalījušos sapropeli. Sajaucu visu kopā metru biezā kārtā. Stādāmbedres 60 x 60 x 60 cm
lielas, – pieredzē dalās Aldonis Vēriņš.
4. Peonijas vajadzētu stādīt 100 –120 cm attālumā citu no citas, taču tad pirmos trīs gadus stādījums izskatās parets. Vēriņš dara tā: – Ņemu vismaz divus vienas šķirnes stādus, dēstu tos 60 cm attālumā. Trešajā gadā, kad augi jau palieli, katru otro ceru izroku, sakneņus sadalu pavairošanai vai pārdošanai. Stādījumā starp ceriem paliek apmēram 100 cm atstatums.
5. Nevajag stādīt blakus lieliem kokiem pat dienvidu pusē, kur ir pietiekami daudz saules gaismas. Koki atņem puķēm barības vielas un mitrumu. Mēdz sacīt, ka skaudīgs koks ir bērzs, bet tāds ir arī ceriņš, kas savāc labumu pat piecu metru attālumā, vēl jo vairāk Kanādas apse, kuras saknes spēj satīklot augsni 25 m rādiusā no koka stumbra.
6. Peonijas labi jūtas augsnē ar neitrālu reakciju, tāpēc ir aplami audzēt tās vienā dobē ar skābummīļiem (piemēram, ar rododendriem).
7. Vislabāk peoniju stādīt, kur šīs puķes agrāk nekad nav augušas. Tajā vietā, kur augs audzis, ir izlietoti visi ultramikroelementi, un jaunais augs, tos nesaņemdams, jutīsies apbižots,– teic Aldonis Vēriņš.
8. Pirmos trīs četrus gadus, kamēr peonija kārtīgi ieaugas, augustā un septembrī tā kārtīgi jāpabaro ar mēslojumu, kurā ir kalcija un kālija pārsvars.
9. Sākumā puķe vismaz divas reizes (jūlijā un augustā) kārtīgi jāaplaista, lai augsne būtu mitra visā sakņu kamola dziļumā. Taču, kad peonija ir ieaugusies un saknes iestiepušās 70 – 80 cm dziļi, tas vairs nav tik nepieciešams.
10. Lai sadalītu jaunstādos, ceri jāizrok ne ātrāk par septembra vidu. Tas noteikti jādara ar lāpstu, nevis ar dakšām, kuru zari var sabojāt sakneņus. Lāpstu zemē dur stāvus (nevis slīpi), 10 cm attālumā no malējiem dzinumiem.