Kalni
Bērda kalns
Augstums 1765 m vjl
Atrašanās vieta Rosa sala
Koordinātas 77°17′″S 166°43′″E
Bērda kalns ir apdzisis vulkāns Antarktīdā, Rosa salas ziemeļu daļā. Viens no trim salu veidojošajiem vulkānu konusiem, atrodas 7 km uz dienvidiem no Bērda raga, no kā arī ieguvis nosaukumu.
Vulkāna konuss sastāv galvenokārt no bazaltiskajiem iežiem. Tiek lēsts, ka pēdējais vulkāna izvirdums varētu būt noticis pliocēnā - pirms 4,6 līdz 3,8 miljoniem gadu.
Kalnu pirmā apsekoja un nokartēja britu Roberta Skota ekspedīcija 1901./1904. gados.
Erebuss
Augstums 3794 m vjl
Atrašanās vieta Rosa sala
Koordinātas 77°32′″S 167°8′″E
Tips stratovulkāns
Pēdējais izvirdums turpinās kopš 1972. g.
Pirmoreiz uzkāpts 1908. g.
Erebuss ir aktīvs vulkāns Antarktīdā. Atrodas Rosa salā un ir viens no trijiem šo salu veidojošajiem vulkānu konusiem. Erebuss ir vistālāk dienvidos esošais aktīvais vulkāns.
Erebusu 1841. gada 27. janvārī atklāja un novēroja tā izvirdumu britu polārpētnieks Džeimss Ross, kurš to nosauca sava kuģa Erebus vārdā.
Kalnā pirmoreiz uzkāpa Ernesta Šekltona ekspedīcijas partija Edžvorta Deivida vadībā 1908. gadā.
Erebuss ir Antarktīdas aktīvākais vulkāns. Nepārtraukta vulkāniskā aktivitāte tiek novērota kopš 1972. gada. Erebusa krāterī ir viens no Zemes nedaudzajiem ilglaicīgajiem fonolītiskajiem lavas ezeriem. Raksturīgākās vulkāniskās aktivitātes ir stromboliskie izvirdumi no lavas ezera vai no kādas no papildu spraugām, kas visas atrodas krātera iekšienē.
Gausbergs
Augstums 371 m vjl
Atrašanās vieta Vilhelma II krasts
Koordinātas 66°48′″S 89°11′″E
Pēdējais izvirdums pirms ~50 000 gadiem
Gausbergs ir apdzisis vulkāns Vilhelma II krastā Austrumantarktīdā. Vulkāna konuss ir 371 m augsts un ir vienīgā no ledus brīvā vieta plašā apgabalā. Pēdējās vulkāniskās aktivitātes tiek lēstas pirms ~50 000 gadiem. Gausbergs sākotnēji izvirdis kā zemledus vulkāns, veidojot daudz lielāku konusu, kā tagadējais.
Gausbergs pieder pie Gausberga-Kergelēna zemūdens grēdas, pie kuras pieder arī Kergelēna arhipelāga un Hērda salas vulkāni.
Vulkānu 1902. gada 29. martā atklāja vācu ekspedīcija Ēriha fon Drigalska vadībā un nosauca to, tāpat kā ekspedīcijas kuģi, matemātiķa un ģeogrāfa Kārļa Gausa vārdā.
Hansena kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Kempa Zeme
Garums 50 km
Augstākais kalns Jeitafjells
Augstums 1700 m
Koordinātas: 58°16′″S 58°47′″E
Ap 50 km gara nunataku virkne Austrumantarktīdā. Atrodas Kempa Zemē ap 95 km no okeāna piekrastes. Orientēti ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā un sastāv no divām nunataku grupām, kas paceļas virs Polārā plato līdz pat 300 m augstumā.
Augstākā virsotne ir 1700 m augstais Jeitafjells. Ziemeļaustrumos no Hansena kalniem paceļas 1764 m augstais Framfjells.
Hansena kalnus nokartēja no Larsa Kristensena ekspedīcijas (1936-1937) aerofotomateriāliem un nosauca par godu norvēģu kartogrāfam H. E. Hansenam, kurš sastādīja kartes šai un citām norvēģu antarktiskajām ekspedīcijām.
Heršela kalns
Augstums 3335 m vjl
Atrašanās vieta Viktorijas Zeme
Kalnu grēda Admiralitātes kalni
Koordinātas 72°12′″S 169°31′″E
Pirmoreiz uzkāpts 1967
Heršela kalns ir virsotne Admiralitātes kalnos Viktorijas Zemē. Atrodas 28 km uz ziemeļrietumiem no Helita raga Aironsaida glečera labajā malā. Atklājusi britu polārpētnieka Džeimsa Rosa ekspedīcija 1841. gadā un nosaukts par godu angļu astronomam Džonam Heršelam.
Virsotni pirmā iekaroja jaunzēlandiešu alpīnista Edmunda Hilarija ekspedīcija 1967. gadā.
Īsaksena kalns
Augstums 3425 m vjl
Kalnu grēda Sērrondanes kalni
Koordinātas 72°11′″S 26°15′″E
Īsaksena kalns ir virsotne Antarktīdā, Sērrondanes kalnu un Karalienes Modas Zemes augstākā virsotne. Atrodas grēdas dienvidaustrumu daļā, augstums 3425 m.
Kalnu pēc 1946.-1947. gada ekspedīcijas Highjump aerofotogrāfijām uzmērīja un nokartēja norvēģu kartogrāfi un nosauca par godu Jalmara Rīsera-Larsena ekspedīcijas dalībniekam Gunnaram Īsaksenam.
Jēkulkirhja
Augstums 3148 m vjl
Kalnu grēda Mīliga-Hofmaņa kalni
Koordinātas 71°53′″S 6°40′″E
Pirmoreiz uzkāpts 1994. g.
Jēkulkirhja ir ar sniegu un ledu klāts kalns Antarktīdā, Mīliga-Hofmaņa kalnu grēdas un Fimbulheimena augstākā virsotne. Atrodas grēdas austrumu daļā, Jakova Gakeļa masīvā, augstums 3148 m (pēc citiem datiem 2965 m).
Kalnu pēc 1956.-1960. gadu ekspedīciju aerofotogrāfijām uzmērīja un nokartēja norvēģu kartogrāfi un nosauca par "Ledāja baznīcu".
Kalnā pirmoreiz uzkāpa alpīnistu komanda Ivara Tollefsena vadībā 1994. gadā.
Marija monolīts
Marija monolīts ir ap 2,5 km garš un 0,5 km plats ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts klinšu atsegums Austrumantarktīdā, daļa no Torlina kalniem Maka Robertsona Zemes piekrastē.
Klints platība ir ap 0,9 km² un augstums ir līdz 395 m vjl. Klints nogāzes ir stāvas (70° - 80° jūras pusē). Klinti 1931. gada 13. februārī atklāja BANZARE ekspedīcija Duglasa Mosona vadībā un nosauca par godu Adelaidas universitātes rektora un ekspedīcijas aizbildņa Džordža Marija vārdā.
Marija monolīts kopā ar 6,5 km uz rietumiem esošo Skalina monolītu iekļauts speciāli aizsargātā teritorijā.
Tā kā šie klinšu atsegumi ir viena no retajām no ledus brīvajām teritorijā plašā apvidū, tajos izveidojušās līdz pat 160 000 pāru liela Antarktīdas vētrasputnu ligzdošanas kolonija, kā arī ap 20 000 pāru liela Adelijas pingvīnu kolonija.
Melburna kalns
Augstums 2732 m vjl
Atrašanās vieta Viktorijas Zeme
Kalnu grēda Transantarktīdas kalni
Koordinātas 74°21′″S 164°42′″E
Tips Stratovulkāns
Pēdējais izvirdums 1750 ± 100
Melburna kalns ir masīvs stratovulkāns Transantarktīdas kalnu grēdā Viktorijas Zemē. Atklājis britu polārpētnieks Džeimss Ross 1841. gadā un nosaucis tā laika Lielbritānijas premjerministra Lorda Melburna vārdā.
Melburna kalns ir aktīvs vulkāns. Daudzi jauni konusi un fumarolu aktivitātes ļauj teikt, ka pēdējais izvirdums noticis ap 18. - 19. gadsimtu. Nelielai teritorijai ap vulkāna kalderu ir piešķirts aizsargājamas teritorijas statuss.
Menzīsa kalns
Augstums 3355 m vjl
Atrašanās vieta Prinča Čārlza kalni
Koordinātas 73°27′38″S 61°53′19″E / -73.46056, 61.88861
Menzīsa kalns ir Prinča Čārlza kalnu augstākā virsotne. Izvietojusies grēdas dienvidu galā Fišera glečera dienvidu malā starp Beilisa un Meitera kalniem.
Pirmoreiz ieraudzījis ANARE ekspedīcijas lidotājs Sītons 1956. gadā; nosaukts par godu tā laika Austrālijas premjerministram Robertam Menzīsam.
Minto kalns
Augstums 4165 m vjl
Atrašanās vieta Antarktīda
Kalnu grēda Transantarktīdas kalni
Koordinātas 71°47′″S 168°45′″E
Minto kalns ir 4165 m augsts kalns Transantarktīdas kalnu sistēmā Admiralitātes kalnu centrālajā daļā.
Kalnu 1841. gada janvārī atklāja Džeimsa Rosa ekspedīcija un nosauca par godu tā laika Britu Admiralitātes pirmajam lordam Gilbertam Eliotam-Marejam-Kininmondam.
Virsotni pirmie iekaroja austrāliešu alpīnisti Gregs Mortimers, Linkolns Halls, Džonatans Česters, Lails Kloss, Kriss Hiltons un Glens Singlmens 1988. gada 18. februārī.
Terors (vulkāns)
Augstums 3230 m vjl
Atrašanās vieta Rosa sala
Koordinātas 77°31′″S 168°33′″E
Pirmoreiz uzkāpts 1959. g.
Terors ir apdzisis vulkāns Antarktīdā. Atrodas Rosa salas austrumu daļā 33 km no aktīvā Erebusa vulkāna un ir viens no trijiem salu veidojošajiem vulkānu konusiem. To 1841. gadā atklāja britu polārpētnieks Džeimss Ross un nosauca ekspedīcijas otrā kuģa Terror vārdā.
Terors pieder pie vairoga tipa vulkāniem. Ieži pie vulkāna pamatnes ir no 0,82 līdz 1,75 miljonu gadu veci un tiek lēsts, ka pēdējās vulkāniskās aktivitātes datējamas ar šo periodu.
Jelsvika kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 60 km
Platums 30 km
Augstākais kalns Risemedets
Augstums 2705 m
Koordinātas: 72°9′″S 2°36′″E
Ir ap 60 km gara un līdz 30 km plata dienvidrietumu—ziemeļaustrumu virzienā orientēta kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietota starp Mīliga-Hofmaņa kalniem austrumos un Sverdrupa kalniem rietumos. Atrodas ap 200 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Martas krasts), kuru klāj Fimbulisena šelfa ledājs. Augstākā virsotne ir Risemedeta kalns (2705 m) grēdas austrumos.
Grēdu atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija (1938-1939) un sākotnēji tā tika iekļauta Mīliga-Hofmaņa kalnu sistēmā. Detālu izpēti un kartēšanu veica norvēģu-britu-zviedru (1949-1952) un norvēģu (1958-1959) antarktiskās ekspedīcijas, kas to izdalīja atsevišķi un nosauca par godu Norvēģijas Polārā institūta vadītājam Tūrem Jelsvikam.
Kopš 1990. gada Jelsvika kalnos darbojas Norvēģijas polārstacija Trolla (1990.–2005. gados — vasaras stacija, kopš 2005. gada — vissezonas stacija).
Mīliga-Hofmaņa kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 130 km
Platums 30 km
Augstākais kalns Jēkulkirhja
Augstums 3148 m
Koordinātas: 72°0′″S 5°20′″E
Mīliga-Hofmaņa kalni ir ap 130 km gara un līdz 30 km plata kalnu grēda Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Stiepjas no Orvina kalniem austrumos līdz Jelsvika kalniem rietumos. Atrodas ap 190 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Martas krasts), kuru klāj Fimbulisena šelfa ledājs. Augstākā virsotne ir Jēkulkirhjas kalns (3148 m).
Grēdu atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija (1938-1939) un nosauca par godu gaisa satiksmes ministrijas ierēdnim Albertam Mīligam-Hofmanim, kurš bija viens no ekspedīcijas atbalstītājiem.
Kopš 1993. gada pie Svarthamarena nunataka darbojas Norvēģijas vasaras polārstacija Tora.
Pats nunataks ir noteikts par īpaši aizsargājamu dabas teritoriju.
Konrāda kalni (Orvina kalni)
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 125 km
Platums 40 km
Augstākais kalns Sandegtinds
Augstums 3055 m
Koordinātas: 71°50′0″S 9°0′0″E / -71.83333
Orvina kalni ir ap 125 km garš un ap 40 km plats austrumu—rietumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 200 km no okeāna piekrastes Princeses Astridas un Princeses Martas krastos. Rietumos no Volthata kalniem atrodas Mīliga-Hofmaņa kalni, austrumos — Volthata kalni.
Masīvs sastāv no vairākām ar šļūdoņiem atdalītām kalnu grēdām un monolītiem (no austrumiem uz rietumiem):
Ščerbakova grēda,
Dallmanna kalns,
Konrāda kalni,
Gagarina kalni,
Kurces kalni,
Drigalska kalni,
Filhnera kalni.
Augstākā virsotne ir 3055 m augstais Sandegtinds Konrāda kalnos.
Orvina kalni, tāpat, kā citas piekrastei paralēlās grēdas, veido šķērsli Polārā plato ledus masām. Ledus vairoga augstums kalnu dienvidu pakājē pārsniedz 2100 m, ziemeļos — ap 1300 m.
Kalnu masīvs atklāts un nofotografēts trešās Vācijas antarktiskās ekspedīcijas gaitā (1938-1939). Masīvu nokartēja pēc sestās Norvēģijas antarktiskās ekspedīcijas (1956-1960) uzmērījumiem un aerofotogrāfijām un nosauca par godu Norvēģijas Polārā institūta bijušajam vadītājam Andešam Orvinam.
Sverdrupa kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 100 km
Augstākais kalns Krīgera kalns
Augstums 2655 m
Koordinātas: 72°20′″S 1°0′″E
Sverdrupa kalni ir kalnu masīvs Karalienes Modas Zemē Antarktīdā. Izvietoti starp Jūtulstreumena glečeri rietumos un Jelsvika kalniem austrumos. Atrodas ap 230 km uz dienvidiem no okeāna piekrastes (Princeses Martas krasts), kuru klāj Fimbulisena šelfa ledājs. Sastāv no ap 100 km garas ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā izstieptas grēdas masīva austrumdaļā (Paulsena kalni, Barklaja kalni un Hermana kalni) un ap 40 km attālas nunataku grupas (Gbureka smailes) masīva ziemeļrietumos. Augstākā virsotne ir Krīgera kalns (2665 m) masīva dienvidaustrumos.
Apvidus pirmo aerofotografēšanu veica Vācijas antarktiskā ekspedīcija (1938-1939) un piešķīra nosaukumus atsevišķajām kalnu krēdām. Detālu izpēti un kartēšanu veica norvēģu-britu-zviedru (1949-1952) antarktiskā ekspedīcija un vēlākās norvēģu ekspedīcijas, kas masīvu apvienoja un nosauca par godu Norvēģijas Polārā institūta pirmajam vadītājam un NBSAE Norvēģijas komitejas vadītājam Haraldam Sverdrupam.
Volthata kalni
Kontinents Antarktīda
Ģeogrāfiskais apgabals Karalienes Modas Zeme
Ietilpst Fimbulheimenā
Garums 130 km
Platums 50 km
Augstākais kalns Cvīzelbergs
Augstums 2970 m
Koordinātas: 71°35′″S 12°20′″E
Volthata kalni ir līdz 130 km garš un ap 50 km plats dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēts kalnu masīvs Karalienes Modas Zemes centrālajā daļā, ap 150 km no Lazareva jūras piekrastes Princeses Astridas krastā. Masīvs sastāv no vairākām ar šļūdoņiem atdalītām kalnu grēdām, galvenās no kurām ir Humbolta kalni rietumos, Petermana grēdas centrālajā daļā un Grūbera kalni ziemeļaustrumos. Rietumos no Volthata kalniem atrodas Orvina kalni, austrumos — Hūla kalni.
Augstākā virsotne ir 2970 m augstais Cvīzelbergs Petermana grēdās.
Volthata kalni, tāpat, kā citas piekrastei paralēlās grēdas, veido šķērsli Polārā plato ledus masām. Ledus vairoga augstums kalnu dienvidu pakājē pārsniedz 2500 m, ziemeļos — ap 1200 m.
Kalnu masīvs atklāts trešās Vācijas antarktiskās ekspedīcijas gaitā (1938-1939) un nosaukts par godu ekspedīcijas organizēšanā lielu ieguldījumu devušajam ministram Helmutam Volthatam.
Eimerija oāze
Eimerija oāze ir ap 1800 km² liels no ledus brīvs apgabals Austrumantarktīdā. Izvietojusies Prinča Čārlza kalnu ziemeļdaļas austrumu pakājē, vietā, kur Lemberta glečers pāriet Eimerija šelfa ledājā.
Ap 200 m augsta ar ledu klāta grēda austrumos to atdala no Lemberta šļūdoņa.
Lielākie no ledus brīvie apgabali ir Lēves, Meninga un Makleoda masīvi oāzes ziemeļdaļā un Flegstonbenčs dienviddaļā.
Oāzē ir vairāki saldūdens ezeri, ievērojamākie no kuriem ir Bīvera ezers (lielākais Antarktīdā), Radoka ezers (dziļākais Antarktīdā), Terrasovoje ezers un Ļedovoje ezers.
Oāze intensīvi pētīta kopš 20. gadsimta 50. gadiem, kad sāka darboties austrāliešu vasaras lauka apmetne Bīverleika. Ļedovoje ezera krastā kopš 1982. gada darbojas Krievijas vasaras polārstacija Sojuza.
Eimerija oāzē atklātas plašas derīgo izrakteņu, sevišķi akmeņogļu, iegulas.