Bērns un TV
IntaIevietots: 1. mar 2012 18:19
Biežāk un ilgāk televīziju bērns skatās, ja: * vecāki ir tik aizņemti, ka nepievērš viņam pietiekami daudz uzmanības, * viņš daudz laika pavada vienatnē, * viņš lielāko dienas daļu pavada telpās, * dzīvē noticis kas satraucošs, piemēram, vecāku šķiršanās, tuvu radinieku nāve, pārbīlis, * vecāki ir šķīrušies un viņš vienu dienu dzīvo pie mātes, otru pie tēva (tad mazais meklē kaut ko stabilu, kam pieķerties, – televizoru vienmēr var ieslēgt!), * vecāki paši pārlieku daudz skatās TV. Kā bērns skatās televīziju 0–2 Bērns līdz divu gadu vecumam reaģē uz skaļām skaņām, spilgtām, krāsām, ātriem un atraktīviem kadriem. Pat zīdainis pagriež galvu uz televizora pusi, kad rāda reklāmu. Taču tā ir netīša skatīšanās – mazais vēro reklāmu un pēc tam turpina savas nodarbes. Šajā vecumā bērns attīstās, lielākoties ņemot vērā sajūtas. Tāpēc viņam patīk, ja televīzijā rāda kaut ko atpazīstamu, piemēram, iemīļotu rotaļlietu, ja dzirdamas bērnu balsis. Bieži vien mazais ar televīzijas pasauli iepazīstas, pieskaroties ekrānam ar rociņu, slēdzot televizora pogas. 2–7 Šajā vecumā bērns pilnveido savu valodu, notiek pāreja no «šeit un tagad» sajūtām uz priekšstatu veidošanos par objektiem, abstrakto domāšanu. Līdz triju gadu vecumam bērns gan fantāzijas, gan realitāti uztver tieši – kā rāda, tā arī ir. No četru gadu vecuma viņš sāk izprast, kas ir realitāte, kas fantāzija, mācās atšķirt, vai demonstrētais ir īsts vai izdomāts. Līdz sešu gadu vecumam bērns vairāk vai mazāk tic fantāziju tēliem, bet labi atšķir, piemēram, ziņas no multfilmām. Augot viņš arvien vairāk sāk izprast pasauli, mainās lietas, kas rada bailes. Mazs bērns baidās no vizuāli bailīgām, bet patiesībā drošām lietām. Tuvojoties skolas vecumam, bērns sāk baidīties no vizuāli nevainīgām, bet patiesībā draudīgām lietām, piemēram, viesuļvētrām. Ja mazulim tas vienkārši ir vējš, tad lielākam jau kaut kas postošs. TV skatīšanās + + Paplašina redzesloku, sniedz daudzpusīgu informāciju. Skatoties TV, bērns var uzzināt, par ko pieaugušie nav iedomājušies pastāstīt vai viņiem pašiem nav bijusi informācija. + Ja bērns raidījumus skatās kopā ar vecākiem un redzēto pārrunā, TV kļūst par runājošu grāmatu, kas ne tikai informē, bet arī paplašina bērna vārdu krājumu. Piemēram, filmiņas par teletūbijiem, kurās bērniem pieņemamā un saprotamā veidā māca dažādus vārdus un krāsas, māca skaitīt u.c. Kopā ar vecākiem atliek to atkārtot, un zinības rokā! + Bērniem domātās filmas par sporta sacensībām māca (kaut neapzināti), kā pārvarēt zaudējumu; filmas par bērnu attiecībām – kā risināt konfliktus un rīkoties dažādās situācijās; filmas, kurās bērna vecāki šķiras – kā pārvarēt zaudējumu un veidot turpmākās attiecības utt. + TV netieši sniedz drošības izjūtu, ja bērns jūtas viens vai nedrošs, TV kādā brīdī var būt kā draugs, kas vienmēr ir līdzās. TV ļauj arī atslēgties no sliktām domām. Televizors nereti kļūst par ģimenes apvienotāju, kad pēc steidzīgas dienas vakarā visi sapulcējas pie televizora un ne tikai skatās raidījumus, bet arī sarunājas. TV skatīšanās – – Tā kā pirmsskolas vecumā daudzi bērni mēģina atdarināt TV redzēto, vecākiem jāizvērtē, ko ļaut bērnam skatīties. Bērna vecumam nepiemēroti raidījumi un filmas bērnu satrauc, vairo agresiju. Pētījumi liecina – ja bērns skatās asa sižeta filmu ar agresijas elementiem par labajiem policistiem un sliktajiem noziedzniekiem, tas negatīvas sekas var neatstāt. Bet, ja mazais skatās filmu, kuras sižeta pamatā ir tikai vardarbība un nogalināšana, viņš kļūst pārlieku uzbudināts, naktī slikti guļ. To, kā filmas ietekmē bērnu, nosaka arī viņa temperaments, psihes īpatnības. Cits bērns redzēto uzņem ļoti tieši, mēģina agresīvo darbību atkārtot, cits redzēto pamēģina, bet uz viņa personību tas tiešu iespaidu neatstāj. Tāpēc vecākiem pēc raidījuma, par kura piemērotību viņi šaubās, noskatīšanās jāvēro bērna uzvedība – vai bērns pārņem/nepārņem negatīvus izteicienus, agresīvu attieksmi. – TV var ietekmēt bērna miegu. Tāpēc nevajadzētu ļaut bērnam to skatīties tieši pirms gulētiešanas vai tad, kad mazais jau ir gultā. Skatoties TV, tiek stimulēta smadzeņu darbība, tāpēc bērns nevar mierīgi aizmigt un labi gulēt. Turklāt, ja vecāki ļauj bērnam pirms miega skatīties filmiņu, nevis, piemēram, lasa priekšā grāmatu, viņi bērnam neapzināti nodod informāciju: «Televizoram vienmēr atradīsies laiks, ko veltīt tev. Mums to negribas tev veltīt.» – TV skatīšanās neveicina radošo spēju attīstību, vēlmi pašam radoši izpausties – TV visu parāda priekšā. Bērns skatās gatavu attēlu, viņam nav vajadzības iztēloties, kā tas ir, lasot grāmatu.Var veidoties pārlieka aizraušanās. Ja bērns bieži un ilgi skatās TV, viņš kļūst atkarīgs no šā procesa. Nav labi, ja televizors bērnam kļūst par labāko draugu. DACE ČIBLE, ģimeņu psiholoģiskā atbalsta centra «Līna» psiholoģe, www.lina.lv Teksts: Dace Rudzīte
Ieteikt