Apstarots un bīstams
Radiācija draud ar smagām saslimšanām
Jūs esat vīrietis vai sieviete? Atbilde uz šo jautājumu parādīs, kāda tieši vitāli svarīga jūsu ķermeņa daļa ir pakļauta lielākajām briesmām. Šīs pasaules stiprie, vīrieši, riskē pazaudēt savu potenciālu prostatas adenomas dēļ, bet sievietes – savu galveno lepnumu, mātišķuma simbolu – krūtis. Tieši tie ir galvenie pretendenti uz „saindēšanos” ar vēža šūnām radiācijas apstarojuma rezultātā.
Ko mēs zinām par radiāciju? Daudz mazāk, nekā vajadzētu. Radiāciju mēs iedomājamies kā kaut ko nenotveramu, neparedzamu, ļoti bīstamu un... ļoti tālu no mums. Tas ir kaut kāds „neredzamais atoms”, kas interesē tikai un vienīgi zinātniekiem un vēl Černobiļas apgabala (un tagad arī Japānas) iedzīvotājiem sakarā ar bēdīgi slaveno AES avāriju. Bet mēs jau ar jums dzīvojam tālu... Un kāpēc zināt kaut ko lieku par kaut kādu tur radiāciju? Bet izrādās, tā ir visur, un zināšanas par to var glābt mūsu dzīvi.
Kurš pēdējais?
Dabā pastāv daudz radioaktīvo elementu, ar kuriem cilvēks saskaras katru dienu. Katru gadu mēs apēdam, izdzeram, ieelpojam un lietojam vairākus desmitus mikrorentgenu, kas pārrēķinot pieņemtajās mērvienībās ir 2-3 milizīverti uz vienu cilvēku (2-3 mZv/g).
Mēs esam pakļauti arī dažādām medicīniskām procedūrām (rentgens, datortomogrāfija un citas), kas mums pievieno apstarojumu. Ja iegūtajiem skaitļiem pievieno tā saukto „mākslīgo apstarojumu” atomavāriju seku dēļ, tad kopējais rezultāts liks aizdomāties pat visbezrūpīgākajam cilvēku sugas pārstāvim.
Ārstu izsaucāt?
Kā tad mēs uzzinām, ka esam apstaroti un laiks satraukties? Paši par sevi mēs to nekad neuzzināsim. Jo slavenais „neredzamais atoms”, iekļūstot mūsu organismā, neapbruņotai acij paliek nepamanāms. Saprast, ka „boržomi dzert jau ir par vēlu”, mums palīdzēs tikai mūsdienu medicīna, kas konstatē visai nopietnu saslimšanu esamību.
Viens no pirmajiem radiācijas apstarojuma ķēdītē ir vēzis. Taču izārstēties no tā, nekaitējot veselībai, nesanāk. Tieši šī iemesla dēļ vīriešiem būtu jāuztraucas par savu uroģenitālo sistēmu. Bet sievietēm – par piena dziedzeriem. Tieši šie orgāni visbiežāk „saindējas” ar vēzi no radiācijas sekām.
Produkta veids
Cenšoties saprast, kā pretoties tik skumjām perspektīvām, zinātnieki vērsās pēc palīdzības pie mūsu mazākajiem brāļiem. Un nekļūdījās! Dzīvnieku pasaule ar mazajām ūdenscūciņām (capybara) ir devusi cerību visai cilvēcei izdzīvot cīņā ar radiācijas sekām. Iedarbojoties ar atomu uz šiem zvēriņiem, zinātnieki noskaidroja, ka to noturības pret radiāciju līmenis ir daudz augstāks nekā cilvēkam. Radās pamatots jautājums – kāpēc?
Būtība ir uzturā. Ūdenscūciņas dzīvo purvos un ēd dažādas aļģes. Visgaršīgākā no tām – mazā hlorella. Rūpīga šī mikroskopiskās aļģes izpēte ļāva izdarīt daudzus pārsteidzošus atklājumus. Hlorella satur visu, kas vajadzīgs organismam cīņai ar apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem, - lielu daudzumu hlorofila un beta-karotīna. Nav brīnums, ka mazulītes pelītes ir „apsteigušas” lielo un stirpo mūsdienu „homo sapienu”.
Lietošanas instrukcija
Bet vai tiešām nāksies iegādāties gumijas zābakus un doties uz purvu meklēt izdaudzināto aļģi? Tas nepavisam nav obligāti. Visas savas bagātības hlorella atdevusi kompānijas Vision jaunajam revolucionārajam produktam — DiGuardnano.
Hlorella un opuncija, kas ietilpst uztura bagātinātājā D i Guard nano, palīdz organismam tikt galā ar apkārtējās vides nelabvēlīgajiem faktoriem, arī ar radioaktīvā apstarojuma sekām. Tā, pateicoties hlorellai un opuncijai, vīrieši un sievietes iegūst reālu iespēju pasargāties no briesmīgajām sava organisma ievainojamāko sistēmu diagnozēm.