Par šo profilu

Alūksnes pils parks ierīkots 18. gadsimtā, kad šo teritoriju nopirka Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls (Scheel).
Sākotnēji tas veidots regulārā franču stilā. Parka rietumu daļā vēl saglabājušies tolaik stādītie ozoli. Kad Eiropā sāka attīstīties ainaviskie dārzi, jaunās vēsmas drīz sasniedza arī Alūksni, un pils dārzniekam Pēterim Bukam parku nācās pārveidot tā sauktajā angļu stilā.
Vērienīgākie labiekārtošanas darbi parkā notikuši Burharda fon Fītinghofa (Burchard von Vietinghoff) laikā. 19. gadsimta sākumā Alūksnes parkā tika izveidota visplašākā koku un stādījumu kolekcija Vidzemē, un četru gadu laikā tas kļuva par vienu no sugām bagātākajiem dendroloģiskajiem parkiem Baltijā. Alūksnes parks bija pirmā vieta Vidzemē, kur auga sarkanā kļava, amorfa, pundurmandele, kokžņaudzējs, koluteja, kizils un citas svešzemju koku sugas.
No astoņpadsmit mākslas priekšmetiem un paviljoniem saglabājušās piecas mazās arhitektūras formas un Kanovas (Canova) vāze, kas šobrīd atrodas Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzijā. Balto marmora vāzi ar auglības simboliem veidojis izcilais itāļu mākslinieks Kanova (dēls). Oto Hermanim fon Fītinghofam to uzdāvinājusi ķeizariene Katrīna II, vāze atradās parkā uz postamenta pie Ozolkoka pils.