Atpakaļ uz stāstu sarakstu

Alūksnes pils parks

Parka pirmsākumi saistāmi ar 18.gs otro pusi, kad Alūksnes teritoriju ieguvis Oto Hermanis fon Fītinghofs - Šēls. Parka iekārtošanā dalību ņēmuši pazīstami tā laika arhitekti, mākslas amatnieki un daiļdārznieki.
Laika posmā no 1802. - 1804. gadam, atbilstoši jaunajai modei, pils dārzniekam Pēterim Bukam parks bija jāpārveido angļu stilā - radītajai ainavai bija jāizskatās kā pašas dabas veidotai.
Lielākie parka labiekārtošanas darbi notika Burharda fon Fītinghofa laikā.
19.gs otrajā pusē parkam vairs nav veltīta liela vērība, un drīz vien tas jau līdzinājies stipri aizaugušam mežam. Daudzi pieminekļi, it īpaši skulpturālie darbi zuduši 20.gs sākumā, atsevišķi paviljoni gājuši bojā jau Pirmās Latvijas brīvvalsts laikā. 
1998.gadā tika uzsākti parka atjaunošanas darbi. Pašlaik parks tiek labiekārtots un sakopts: izcirsti vecie koki, sakopti dīķi, atjaunoti soliņi, kā arī restaurētas mazās arhitektūras formas.

Granīta obelisku 1799.gadā licis uzcelt Burhards fon Fītinghofs sava tēva piemiņai. Uz tā postamenta bijusi piestiprināta marmora plāksne ar uzrakstu vācu valodā: "Labākajam tēvam, cilvēku draugam no pateicīgā dēla 1799". Uz šī pieminekļa bijis redzams arī Otto Hermaņa fon Fītinghofa ovālais portretmedaljons mūra izciļņa veidā. Zemāk atradusies četrstūraina plāksne ar uzrakstu "O.H.vonVietinghoff", bet granīta obeliska smaile noslēgusies ar lodi. Obeliska augstums - 8.74 metri.
Saglabājušās visas obeliska granīta daļas, 2 granīta soli, kas kalpojuši vienotas kompozīcijas radīšanai.

Eola templis - celts 18.gs 90-tajos gados un veltīts grieķu vēja dievam Eolam. Tempļa vidū uz granītakmens postamenta agrāk atradusies arī Eola figūra. Templis veidots no kaltiem akmeņiem, kuros iebūvēti dzelzs balsti, kas tur tempļa jumta kupolu. Agrāk kupolu rotājis zelta aplis, kas nosacīti attēlojis saules seju (tagad tas ir atjaunots), tādēļ dažkārt šī celtne dēvēta arī par Saules templi. Templim bijusi dekoratīva un arī izklaidējoša funkcija - tā iekšpusē pie kupola konstrukcijas centra bijušas iekārtas 4 arfas, kas vējā skanējušas. Vēlāk arfas noņemtas, jo vētras laikā troksnis bijis tik liels, ka traucējis pils iemītnieku naktsmieru. 

Aleksandra paviljons
Celts 19.gs sākumā. Paviljons esot būvēts par godu Krievijas caram Aleksandram I, kad viņš caur Vidzemi atgriezdamies Pēterburgā 1822.gadā pabijis arī Alūksnē. Tomēr, iespējams, ka paviljons uzcelts arī vēlāk tikai šī notikuma atcerei. Tautas nostāstos šī celtne figurē arī kā "kafijas paviljons" - baronu dzimta šeit mīlējusi dzert rīta kafiju un istabenei bijis jāmēro tālais ceļš no Jaunās pils līdz Aleksandra paviljonam tik ilgi, līdz kafija atnesta vajadzīgajā karstumā. 

Mauzolejs
Atklāts 1832.gada 18.janvārī kā Fītinghofu dzimtas kapenes. Celtne ir interesanta ar ampīra stila norieta iezīmēm un būvēta pēc Lejassilēzijas arhitekta Krauzes zīmējuma. Pusapaļas monumentāla granīta kāpnes ar sešiem pakāpieniem saista zemes līmeni ar cokola virsu - mauzoleja grīdu. Zem grīdas izmūrētajās pagraba telpās atradās radiāli gar sienām ierīkotas kapenes. Tagad tās ir aizbetonētas, jo agrāk tikušas izpostītas.

Palmu māja
Tā ir bijusī Alūksnes muižas siltumnīca, kurā kādreiz audzētas palmas, no kā celtne arī aizguvusi savu nosaukumu. Siltumnīca celta 18.gs beigās un tajā barona stils apvienojas ar klasicismu. Sākotnēji palmu mājai bijis iestiklots jumts un stikla priekšsienas ar garā rindā iekārtotiem logiem. Centrālās daļas telpas grezno bagātīgs dekors klasicisma stilā. Apakšējā stāva zālei ir balkons. 
20.gs sākumā muižas īpašnieks izpārdevis siltumnīcā esošos mākslas darbus un sānu spārnos ierīkojis dzīvokli kučierim. Stikla jumta vietā izbūvēts skārda jumta segums un uzceltas mūra sienas. 1933.gadā māja pārvērsta par eļļas spiestuvi, bet 1941.gadā šeit ierīkota koncentrācijas nometne.
Vēlāk palmu mājā izvietots Alūksnes autobusu parks. Šobrīd Palmu māja ir privātīpašums.