Bruģis
Senos laikos bruģa klāšanā izmantoja tikai samērā rupji apstrādātus dabiskos akmeņus, mūsdienās ir pieejami dažādi bruģa veidi. To lielā mērā nosaka attīstītā betona bruģakmeņu ražošanas tehnoloģija, kas piedāvā dažādu formu un krāsu bruģakmeņus. Segumiem tiek izmantoti dažādi materiāli, kuri atšķiras pēc savas izturības, estēstiskajām īpašībām un cenas.
Betona bruģakmens ir mākslīgi veidots akmens. Tas ir viens no populārākajiem seguma veidiem, kurš pieejams dažādās formās, rakstos u.c., izmantojot plašās krāsu, bruģakmens izmēru un formu iespējas. Veidi un cenas ...
Granīta bruģakmens dabīgs akmens, kas izveidojies vulkānu darbības rezultātā.
Granīta bruģi var raksturot ar trīs vārdiem: cietība, izturība un estētika. Šīs iezīmes padara granīta bruģakmeni ideāli piemērotu lietošani arhitektūras ainavu elementu un ietvju seguma veidošanā gan dzīvojamos un komerciālos objektos. Granīta bruģa ar augstu mehānisko izturību izvēle nodrošinās kvalitatīvu segumu paaudžu garumā, pareizi ieklāts granīta bruģa segums paliks nemainīgs laika gaitā. Granīta bruģakmeņi ir izmantoti Eiropā simtiem gadu un pierādījušī sevi ļoti izturīgu seguma materiālu.
Tas ir ekskluzīvs seguma materiāls. Ir pieejami gažādu konfigurāciju, krāsu un izmēru bruģakmeņi. Granīti ir intruzīvie ieži sārtā, sārti pelēkā vai sarkanā, retāk - gaiši pelēkā krāsā. Struktūra ir pilnkristāliska – no smalkgraudainas līdz rupjgraudainai. Granītos dominē kālija un nātrija laukšpati, kvarcs un retāk plagioklāzi un biotīts, reti – ragmāņi. Krāsu gamma ir atkarīga no minerālu sastāva un daudzuma akmenī.
Granītu var arī pulēt, tā veidojot izsmalcinātu dzīvojamās vides elementu. Kvarca klātbūtne nodrošina pulēta akmens spīduma saglabāšanu līdz pat piecsimt gadiem.
Laukakmeņu bruģis – vissenākais bruģakmens veids, no dabīga akmens. Lieliski piemērots mazāk intensīvi lietojamiem segumiem laukos un labi dažādo pilsētas situācijas segumus.
Klinkera bruģakmens pie mums ir salīdzinoši jauns materiāls.
Klinkera bruģakmeni veido no augstā temperatūrā apdedzināta dabiskā māla. Tam ir augsti tehniskie parametri, māla ķieģeļu bruģakmeņi ir ļoti izturīgi un tie ir izmantojami gan gājēju celiņiem, gan piebraucamajiem ceļiem.
Raksturīgākā īpašība ir skaistā krāsa - ražošanas procesā netiek pievienotas mākslīgas krāsvielas un pigmenti, tādēļ klinkera bruģa segums neizbalo saules gaismas ietekmē. Māla dabīgie siltie toņi nodrošina seguma saskaņu ar apkārtējo ainavu.
Klinkera bruģim ir neslīdoša virsma, tādēļ tas ir lielisks risinājums mitrās vietās, piemēram, peldbaseinos un to apkārtnē.
+ Klinkers ir spējīgs izturēt lielas slodzes;
+ Gandrīz nav iznīcināms ārējo faktoru ietekmē;
+ Teicami panes zemas temperatūras;
+ Labi pasargāts no skābju un sāļu iedarbības;
+ Praktiski neiesūc mitrumu.
Dolomīta plāksnes - izmantojamas mazāk intensīvi lietojamos celiņos (dārza taciņas u.c.).
Irdenie materiāli – oļi, šķembas, tenisīts. Nav ieteicami ceļiem ar lielu slodzi, bet var veidot gaumīgus celiņus vai laukumus dārzos.
Jauktie segumi – arvien lielāku vietu segumu izvēlē ieņem jauktie segumi, kad tiek speciālā rakstā vai haotiski sakārtoti dažādi seguma veidi, piemēram: betona bruģis ar granīta bruģi, laukakmens ar betona bruģi u.c.
Atsevišķi var atzīmēt koka bruģi, kas gan nav no akmens, taču nereti tiek izmantots piemājas celiņu izveidē. To veido no ripās zāģētiem apaļkokiem.
Ir parādījušies arī plastikāta bruģakmeņi, ko ražo no otreizējās pārstrādes PET pudelēm.