Vieta Pļavnas
"Pļavnas" dabas stūrītis Vidzemes kalnos un lejās, kas dāvāts manai ģimenei. Šeit mēs augām, pieaugām, sapņojām un joprojām nebeidzam to darīt.
Pirmo reizi Pļavnās ierados ar tēti pirms vairāk kā 20 gadiem, braucām ar mocīti, tālāk bridām caur biezu mežu, krūmiem, garu zāli, Palsas upi pārlaipojām pa kritušu koku. Vecais nosaukums "Pļevnas" - vecas mājvietas, bagāts tēva dēls te pirmajos Latvijas neatkarības gados esot saimniekojis. Kad ieradāmies viss sabrucis, tikai akmens mūris vēl pretojies laika zobam un pamestībai.
Sākām džungļos, nebija nekā no civilizācijas, ne ceļa, ne elektrības, apkārt daba - nepieradināta, pirmatnēja. Lēnām sākām atjaunot veco kūti, iekopt laukus, ielocīt ceļu starp kalniem un lejām. Pirmā mājvieta tika būvēta kokā. Tas nebija nekāds arhitektūras šedevrs, bet vienkāršs mednieku slēpnis, kas uzlabot ģimenes vajadzībām. Lāviņas gultu vietā, bet visa ģimene varēja satilpt un palikt pa nakti. Liels notikums visiem un kartupeļu lauki drošībā.
Nākošā māja Pļavnās tapa jau daudz piezemētāka. Tuvāk zemei, būvēta veco mājas pamatu vietā. Te jau divas guļamistabas, virtuve un vieta, kur kalt nākošos sapņus.
Ģimenē augām trīs bērni un tēvs kā gādīgs ģimenes galva sāka kalt jaunus plānus. Katram jau vajadzīga sava gaismas pils, savs neprāts. Tā nu tika pasūtīts projekts mājai ar trīs spārniem. Katrai atvasei savs spārns, bet visi satiekas vidusdaļā pie vecākiem. Mazi būdami bieži pārlapojām skaisto plānu, iztēlojāmies kā divu guļamistabu vietā mums ir 22, mamma tikai rauca pieri, bet tētis turpināja sapņot.
Dzīve gan ieviesa savas korekcijas, bet tētis nepadevās un šobrīd māja gaida savus viesus, pieņem un priecē tos. Bērni izauga un katrs devās savos ceļos, tāpēc jau būvniecības stadijā tā tika pielāgota ciemiņu vajadzībām. Trīs spārni tai ir joprojām, trešais gaida savu uznācienu, jo tajā vēl tiek veikti būvdarbi. /Ilze Palma/
Vairāk informācijas par mūsu pasākuma vietu meklējiet Pļavnu mājas lapā.
