Skaistkalnes Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs Uzņemšanas baznīca ir otrā nozīmīgākā svētvieta Latvijā pēc Aglonas. Par šīs baznīcas atrašanās vietas izvēli stāsta sena leģenda. Poļu karaspēka pulkvedis Johans fon Bergs – Karmels, kurš toreizējo Šenbergu 1640.gadā ieguva savā īpašumā, esot zaudējis redzi, taču caur lūgšanām to atkal atguvis. Pateicībā par savu brīnumaino atveseļošanos viņš esot apsolījis par saviem līdzekļiem uzbūvēt baznīcu. Ceļā no medībām, pulkveža zirgs pēkšņi esot nometies ceļos uz kāda pakalna. Muižnieks to esot iztulkojis kā Dieva gribu, un licis tajā vietā celt baznīcu. Šī leģenda sastopama dažādos pārstāstos, varam ticēt vai nē, taču vēstures avotos katrā ziņā mēs atrodam 1658.gadu, kurš apstiprina pirmās Skaistkalnes Romas katoļu baznīcas būvniecības sākumu.