(Mentha x piperita)
Piparmētra tiek lietota, ja ir sanācis saaukstēties vai saslimt ar gripu, pret kakla sāpēm un bronhītu. Atkarībā no devas un pagatavošanas veida, piparmētra var būt gan tonizējoša, gan arī nomierinoša. Zināms, ka piparmētra aktivizē un nostiprina smadzeņu darbību un stimulē garīgās spējas.Piparmētra satur ēterisko eļļu, kura sastāv no daudzām komponentēm, tādējādi daudzveidīgi iedarbojas uz organismu. Piparmētrai ir nomierinoša, spazmolītiska, antiseptiska un pretsāpju iedarbība. Piparmētra uzlabo sirdsdarbību un paplašina kapilārus. Kuņģa un zarnu darbības traucējumu gadījumā piparmētra ir neaizvietojams augs. Iesnu laikā izmanto piparmētru tējas inhalācijas, kas atvieglo augšējos elpceļus. To mēdz lietot pret sliktu dūšu, vemšanu, ja ir vēdera sāpes, gāzu uzkrāšanās, kā arī ēstgribas rosināšanai. Tāpat tās veicina žults izdalīšanos. Piparmētrai piemīt dezinficējoša iedarbība un to nereti izmanto ārīgu iekaisumu, sasitumu un brūču dziedēšanai.
Piparmētru tējas pagatavošanai izmanto auga lapas, kuras parasti novāc sausā laikā piparmētras ziedēšanas sākumā (novāc visus lakstus, vēlāk atdalot lapiņas no stumbra). Pēc piparmētru ražas novākšanas lapiņas ilgstoši var uzglabāt žāvētā vai saldētā veidā. Lai pagatavotu tēju, svaigas vai žāvētas lapiņas aplej ar vārošu ūdeni un ļauj ievilkties. Piparmētru tēju vairāk par vienu tasīti nebūtu ieteicams dzert tiem, kam ir pazemināts asinsspiediens. Piparmētra samazina skābes daudzumu kuņģī, to nebūtu ieteicams dzert ikdienā.