Galerija 22.08.2024
3 attēli • 22. aug 15:16
Abrene – kādas aneksijas stāsts
Raksta autors Juris Ciganovs, Dr. hist.; Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks
Tieši pirms 80 gadiem ar Latvijas Padomju sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Prezidija aptaujas kārtībā pieņemto 1944. gada 22. augusta lēmumu vairāk nekā 1200 kvadrātkilometru liela Latvijas teritorija – Abrene līdz ar sešiem apriņķa pagastiem – vienkārši tāpat tika atdo...VairākAbrene – kādas aneksijas stāsts
Raksta autors Juris Ciganovs, Dr. hist.; Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks
Tieši pirms 80 gadiem ar Latvijas Padomju sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes Prezidija aptaujas kārtībā pieņemto 1944. gada 22. augusta lēmumu vairāk nekā 1200 kvadrātkilometru liela Latvijas teritorija – Abrene līdz ar sešiem apriņķa pagastiem – vienkārši tāpat tika atdota Krievijai – citādi kā par svešas teritorijas aneksiju to nosaukt nevar. Jau atjaunotās Latvijas neatkarības laikā 2007. gadā Abrene tika upurēta, lai sarežģītos politiskajos apstākļos izdotos noslēgt Latvijas un Krievijas Federācijas robežlīgumu. "Ne Pitalovas rajonu viņi dabūs, bet beigta ēzeļa ausis," cīniņos ap līgumu piedraudēja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Vai Abrene ir Latvijai uz mūžiem zaudētais rieciens?
Bet dramatiski notikumi te risinājušies jau krietni agrāk. 1920. gada janvārī pilnā sparā ritēja Latvijas armijas īstenotā kaujas operācija, lai Ziemeļlatgali atbrīvotu no lieliniekiem. 9. janvārī armijas virspavēlnieks ar pavēli Latgales divīzijai kā galveno turpmāko kauju mērķi bija uzdevis ieņemt bijušās Krievijas Impērijas Pleskavas guberņas apdzīvoto vietu Pitalovu – svarīgu dzelzceļa un satiksmes mezglu. Kontrole pār Pitalovu būtu svarīga no Latvijas armijas stratēģiskā pārsvara viedokļa. 13. janvārī Latgales divīzijas komandieris pulkvedis Krišjānis Berķis izdeva pavēli savas divīzijas vienībām: 8. Daugavpils kājnieku pulkam uzbrukt, apejot Pitalovu no ziemeļiem; 7. Siguldas kājnieku pulkam – nodrošināt uzbrukuma gaitu no kreisā flanga, bet Latgales partizānu pulkam – ieņemt Pitalovu. Nākamajā dienā pulkveža leitnanta Jāņa Skujiņa komandētie latgaliešu partizāni to arī izdarīja – ieņēma Pitalovu un tās apkārtni, pēc tam nākamajās dienās atsitot vairākus ienaidnieka pretuzbrukumus. Kopš tā brīža un līdz pat 1944. gada 23. augustam šī zeme bija Latvija…
👉Visu rakstu lasiet žurnāla 22. augusta numurā! #mājasviesis #latvijasmediji
