Galerija 23.01.2023
4 attēli • 23. jan 2023 11:49
Latvijas dekonstrukcija 1939. - 1940.
Pirmā pretošanās padomju okupācijai
Turpinām rakstu ciklu par Latvijas vēstures trağiskajām lappusēm.
1940. gada jūnijā sarkanās armijas tanku kāpurķēdes pārtrauca Latvijas neatkarību. Nepilnos divos mēnešos valsts bija sagrauta, tās teritorija tika pievienota svešai impērijai, notika materiālo vērtību izlaupīšana, garīgo bagātību nopulgošana, Latvijā sāka...VairākLatvijas dekonstrukcija 1939. - 1940.
Pirmā pretošanās padomju okupācijai
Turpinām rakstu ciklu par Latvijas vēstures trağiskajām lappusēm.
1940. gada jūnijā sarkanās armijas tanku kāpurķēdes pārtrauca Latvijas neatkarību. Nepilnos divos mēnešos valsts bija sagrauta, tās teritorija tika pievienota svešai impērijai, notika materiālo vērtību izlaupīšana, garīgo bagātību nopulgošana, Latvijā sāka plosīties komunistiskais terors. Latvijas patriotiski noskaņotā pilsoņu daļa, tāpat kā tās bruņotie spēki, bija gatavi cīņai pret agresoriem. Bet pavēle bija: "Visiem palikt savās vietās!" Vairāki redzami Latvijas armijas virsnieki, izpildot savu karavīra pienākumu, 1940. gada vasarā izdarīja pašnāvības: Armijas štāba Informācijas daļas (jeb citiem vārdiem – militārā izlūkdienesta) priekšnieks pulkvedis Fricis Celmiņš, kurš paspēja pirms padomju tanku ienākšanas Rīgā likvidēt lielāko daļu Informācijas daļas dokumentu, līdz ar to izglābjot daudzus Latvijas pretizlūkošanas dienesta aģentus ārpus valsts robežām. Savā darba kabinetā pēc sarunas ar jauno iekšlietu ministru Vili Lāci nošāvās Robežsargu brigādes komandieris ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Protestēdams pret padomju okupāciju, 27. jūnijā Rīgas centrā pie Brīvības pieminekļa demonstratīvi nošāvās bijušais Neatkarības kara dalībnieks, Latvijas armijas veterāns, tobrīd Iekšlietu ministrijas Politiskās policijas ierēdnis, Lāčplēša Kara ordeņa kavalieris Jānis Gailis.
👉Visu rakstu lasiet žurnāla 12. janvāra numurā!
