Galerija 13.01.2022
6 attēli • 13. jan 2022 10:10
🔹Iļģuciems ar sirdi Dzegužkalnā 🔹Dzegužkalns, uzvilcis balto sniega mici līdz acīm, silda azotē putnēnus, Spilves lidostas ēka vakaros mirgo festivāla "Staro Rīga" gaismu instalācijās, ilgojoties pēc gaišākas nākotnes, ap Nordeķu muižu uzlikta jauna eleganta metāla sētiņa, pie Muzeju krātuves Pulka ielā 8 izvietota pastāvīga ārtelpas tēlniecības ekspozīcija "Mītpoētiskie tēli"…...Vairāk🔹Iļģuciems ar sirdi Dzegužkalnā 🔹Dzegužkalns, uzvilcis balto sniega mici līdz acīm, silda azotē putnēnus, Spilves lidostas ēka vakaros mirgo festivāla "Staro Rīga" gaismu instalācijās, ilgojoties pēc gaišākas nākotnes, ap Nordeķu muižu uzlikta jauna eleganta metāla sētiņa, pie Muzeju krātuves Pulka ielā 8 izvietota pastāvīga ārtelpas tēlniecības ekspozīcija "Mītpoētiskie tēli"… Tādas zīmes ieskicē Iļģuciema rosīgo un cerīgo ikdienas ritmu.
Iļģuciemā esam nokļuvuši ar 5. tramvaju. Pa ceļam Slokas ielā mūsu redzeslokā nonāk metālapstrādes rūpnīca "Darba spars" – tās iecienītākā produkcija esot ielu plāksnītes un māju numuri. Iedvesmojošs zīmols, kas it kā izsaka Iļģuciema būtību, jo darbs te vienmēr bijis īpašā godā. Kādas gan šajā apkaimē tik nav bijušas ražotnes! Jau kopš 18. gs. beigām kādreizējā Jurģa ciema teritorijā sāka celt fabrikas un manufaktūras, bet 19. gs. Iļģuciemā noritēja strauja rūpnieciskā izaugsme, ko labvēlīgi ietekmēja Daugavgrīvas ostas tuvums un arī atļauja celt mūra namus. Pagātne jau mēdz būt zelta ietvarā... "Godīgi runājot, Iļģuciema vispār vairs nav. Tam, kas atrodams vietā, kur Iļģuciemam vajadzētu būt, ar kādreizējo Iļģuciemu pēctecība nav lielāka kā skrandainam putnubiedēklim ar dzīvu cilvēku, kas šīs drānas, koptas un aprūpētas, kādreiz nēsājis. Iļģuciems – tāpat kā pārējās Rīgas priekšpilsētas – saņēma naža dūrienu sirdī, kad padomju iekārta likvidēja privātīpašumu un līdz ar to varmācīgi pārtrauca nomaļnieku gadsimtiem ierasto dzīvesveidu. (..) Vecais Iļģuciems nebija bagāts, bet bija apsaimniekots. Manas bērnības Iļģuciemā neviens logs nestāvēja aizsists ar finieri, eņģēs nekarājās nevienas durvis bez roktura..." tik skarbi par savu dzimto pusi rakstījis Zigmunds Skujiņš. Varbūt tagad jau var raudzīties cerīgāk? Protams, jāpaiet laikam, lai atjaunotnei dīgtu spēks un apņēmība.
👉Visu rakstu lasiet žurnāla 6. janvāra numurā!