3 attēli • 25. okt 2021 10:29
Šoruden Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un uzņēmums "Rīgas gaisma" gādājis, lai Bieriņos, akmens skulptūru dārzā, tiktu atjaunots apgaismojums Induļa Rankas metāla skulptūrai "Jaunā Rīga", kas ne vien izgaismo apkārtni, bet arī iedvesmo vietējos ļaudis uzturēt savu apkaimi sakoptu. Tikko "Meža dienu 2021" gaitā pie Mārupītes talcinieki iestādīja ievas un laz...VairākŠoruden Rīgas domes Mājokļu un vides departaments un uzņēmums "Rīgas gaisma" gādājis, lai Bieriņos, akmens skulptūru dārzā, tiktu atjaunots apgaismojums Induļa Rankas metāla skulptūrai "Jaunā Rīga", kas ne vien izgaismo apkārtni, bet arī iedvesmo vietējos ļaudis uzturēt savu apkaimi sakoptu. Tikko "Meža dienu 2021" gaitā pie Mārupītes talcinieki iestādīja ievas un lazdas, kā arī atjaunoja trīs koka laipas pār Mārupīti un tās attekām. Dodamies ciemos pie enerģiskajiem bieriņiešiem, lai kopā iepazītu šīs Rīgas daļas leģendārās vietas.
Bieriņi – Rīgas latviskākā apkaime, bagāta ar erudītām, radošām personībām. Te, piemēram, dzīvo Induļa Rankas meita Ilze Egle, kura no četriem Induļa un viņa sievas keramiķes Māras Rankas bērniem turpina ģimenes tradīciju – ir profesionāla māksliniece – gleznotāja, zīmētāja. Bieriņiem uzticīga ir arī Inita Dāniele, viena no "Lielās Latvijas sēņu grāmatas" autorēm, bieži vadījusi izglītojošas ekskursijas, lai iepazīstinātu ar Mārupītes krastu augiem. Šīs upes apkārtne ar melnalkšņiem, pastaigu takām jau kopš 18. gs. kļuvusi par romantikas apdvestu vietu, kur labprāt kavējušies daudzi izcili mākslinieki. Apkārtnes ainavas gleznojis Vilhelms Purvītis, Ludolfs Liberts, Francisks Varslavāns, Ansis Cīrulis, Valdis Kalnroze... Bieriņi iedvesmojuši arī režisoru Pēteri Lūci, filmas "Zvejnieka dēls" pirmo Oskaru. Režisors un aktieris dzīvojis Slampes ielā 4, ēkas otrajā, bet pirmajā stāvā – viņa sirdsdraugs Pēteris Kaktiņš. Mājā saglabājušās Lūča klavieres, dārzā – viņa stādītā ābele.
Savukārt namā Kantora ielā mitis izveicīgais vēžu un zivju lieltirgotājs Žanis Ķezbers, filmas "Zvejnieka dēls" Garozas tēla prototips. Kur nu vēl rakstnieku plejāde: Dagnija Zigmonte, Lelde Stumbre, Jānis Liepiņš, Alberts Bels... Īpaša šīs košās sabiedrības daļa ir tēlnieki: Kārlis Zemdega, Ojārs Feldbergs, Indulis Ranka, Jānis Nagliņš, Igors Dobičins, kuru darbus vidē pamana plašāka sabiedrība. Indulis Ranka, Turaidas Dainu kalna skulptūru autors, 1975. gadā pie savas mājas Amulas ielā, kas atrodas netālu no Mārupītes, izveidoja skulptūru ekspozīciju, un jaukā ideja par skulptūru parku "Ulamula" īstenojās, tur 80. gados noritēja tēlniecības simpoziji, pēcāk Rīgas 800. jubilejai tēlnieks izveidojis skulptūru grupu "Vai Rīga jau gatava?" "Esmu "iedzimtā", un mani priecē, ka Bieriņos saglabājusies dabiskā vide. Par spīti galvaspilsētas ritmiem pavisam netālu, te ligzdo aizsargājamie vistu vanagi, pupuķi, vidējie dzeņi, lido sikspārņi un ir sastopams vēl pulciņš citu dabas vērtību – aizsargājamas un retas sēnes, kukaiņi, augi. Tas ir tik neparasti pilsētai! Bieriņieši ir ļoti enerģiski, saliedēti gan apkārtnes sakopšanas talkās, gan citos apkaimes attīstības biedrības organizētajos pasākumos. Turklāt kaimiņš sargā kaimiņu – uzrauga, vai kāds nelien svešā īpašumā," uzsver bērnu grāmatu ilustratore Agija Staka.
"Kad ar ģimeni pārcēlāmies uz dzīvesvietu Bieriņos, kur mana mamma atguva īpašumu, radās interese par šejienes vēsturi. Gribējām vairāk uzzināt gan par vietas nosaukuma rašanos, gan bieriņiešu likteņstāstus. Sākotnēji daudz ko guvām no savas ģimenes krājuma, pēcāk gan vajadzēja doties uz arhīviem. Īpaši zinātkārs bija mans dzīvesbiedrs Jurijs Aivazovs, kurš krāja informāciju par Bieriņu muižas baronu Heinrihu fon Rautenfeldu. Viņaprāt, barona dzīvesstāsts esot viens no retajiem dokumentāli apstiprinātajiem gadījumiem, kad kāds augstdzimušais mīlestības dēļ nostājas pret muižniecības tradīcijām un salaulājas ar zemākas kārtas jaunavu," stāsta Inese Aivazova, diplomēta kultūras darbiniece. Plašāka sabiedrība viņu zina kā Rīgas vagonu rūpnīcas (RVR) kluba dramatiskā kolektīva režisori, kluba māksliniecisko vadītāju, arī kā Tehniskās jaunrades kluba "Anna 2" konkursa "Superpuika" galveno koordinatori, tāpēc dažs viņu bija iedēvējis par "Superpuiku krustmāti" vai "mammu". Izmēģinājusi spēkus arī uzņēmējdarbībā – ar meitu Bieriņos vadījušas kafejnīcu "Autogrāfs", te aizritējuši gandrīz pieci skaisti, interesanti gadi, muzikālie vakari, tikšanās ar radošiem cilvēkiem..."
Senā Bieriņu muižas ēka, celta ap 1800. gadu, atradās tagadējā Mārupes novadā, Kantora ielā 97 (muiža pilnīgi iebūvēta jaunajā Mārupes vidusskolas ēkā). Ap 1870. gadu muižas īpašnieki uzcēla jaunu koka ēku tagadējā Kantora ielā 10, Mārupītes un tās attekas Bieriņgrāvja ielokā. No tās bija ērtāk pārvaldīt Bieriņu īpašnieku – Bērensu fon Rautenfeldu īpašumus, no kuriem daļa jau bija iekļauta Rīgas pilsētā. Mārupītes un Kantora ielas pretējā pusē uzcēla muižas pārvaldes kantori (Kantora iela 11/13) – no tā iela ieguva Kantora ielas nosaukumu. Kungu māja bija koka divstāvu ēka ar mansarda jumtu, terasi, verandu un pagrabiem. Muižas komplekss par īpašnieku vasaras mītni kalpojis vismaz līdz Pirmajam pasaules karam.
Visu rakstu lasiet žurnāla 21. oktobra numurā.
