3 attēli • 19. okt 2021 11:39
Nesen kļuvis zināms, ka par iekļūšanu pasaules prestižāko kulinārijas sacensību “Bocuse d’Or 2022” finālā jau otro reizi cīnīsies restorāna “Laivu centrs” šefpavārs Dinārs Zvidriņš. Šo iespēju viņš ieguva līdz ar “Latvijas gada pavāra 2021” titulu. Kā savu panākumu vērtē jaunizceptais mūsmāju profesionālās virtuves karalis?
Francijā Lionā rīkotās sacensības paši pavāri pielīdzina olimpiskajām spē...VairākNesen kļuvis zināms, ka par iekļūšanu pasaules prestižāko kulinārijas sacensību “Bocuse d’Or 2022” finālā jau otro reizi cīnīsies restorāna “Laivu centrs” šefpavārs Dinārs Zvidriņš. Šo iespēju viņš ieguva līdz ar “Latvijas gada pavāra 2021” titulu. Kā savu panākumu vērtē jaunizceptais mūsmāju profesionālās virtuves karalis?
Francijā Lionā rīkotās sacensības paši pavāri pielīdzina olimpiskajām spēlēm. Uzvarētāji gan saņem ne tikai zelta, sudraba un bronzas medaļas, bet arī attiecīga kaluma statueti, kurā iemūžināts pats pasākuma tēvs un jaunās franču virtuves pamatlicējs Pols Bokjūzs. Slavenais šefpavārs jau trīs gadus kā aizsaulē, bet viņa 1987. gadā dibinātais pasākums ik pārgadu pulcē 24 šefpavārus no visas pasaules, kas iepriekš izturējuši nacionālās atlases un guvuši sasniegumus savā profesijā. Vietēja mēroga rūdījuma un atzinības Dināram Zvidriņam netrūkst – konkursos piedaloties desmit gadus, 2017. un 2018. gadā atzīts par “Latvijas gada pavāru”, saņēmis divas “Reaton Zelta pavārnīcas”, pērn kļuva par pirmo Latvijas pārstāvi, kas nonāca līdz “Bocuse d’Or” Eiropas atlasei. Tomēr starptautiskā debija nevainagojās ar iekļūšanu finālā – Dinārs ierindojās 14. vietā, kas liedza iespēju pacīkstēties ar pasaules meistarīgākajiem šefiem. Lai nokļūtu līdz Lionai 2022. gadā, viņam atlasē, kas nākamajā pavasarī martā notiks Budapeštā, starp Eiropas pavārmākslas meistariem jāizcīna vieta pirmajā desmitniekā.
Viens no šā gada žūrijas locekļiem, kas ir arī Dināra bijušais kolēģis, šefpavārs Raimonds Zommers sarunā teica, ka konkursos vajadzīgs pozitīvs uztraukums, tas vairojot spēku. Jautājam, kādi ir Dināra spēka avoti? "Esmu izbijis basketbolists, un pieredze sportā man palīdz arī šeit. Sacensību laikā daudz neuztraucos, taču uz skatuves, dzirdot paziņojumu, ka esmu izcīnījis Gada pavāra titulu un tieku uz “Bocuse d’Or” Eiropas atlasi, tad gan uzmetās zosāda!"
No kurienes basketbolistam radās vilkme uz profesionālo virtuvi? Dinārs skaidro, ka tas no omas Ženijas: "Mums ģimenē vienmēr no rīta bija brokastis, pēc tam pusdienas, tad launags un vakariņas. Viņa bija veco laiku cilvēks un ļoti laba saimniece – vienmēr ziemai bija pilnas burkas ar marinējumiem, lielā traukā skābēja kāpostus. Atceros, sēdēja oma uz ķebļa un uz rīves rīvēja kāpostus. Esmu dzimis Rīgā, bet saknes no Daugavpils, vēl ir lauki pie krusttēva Baltinavā, kur saka – īt īzģākot vai pasaverīs, būs pērkins (no latgaliešu valodas – iet ieraut vai paskaties, būs pērkons. – I. P.). Basketbolu aktīvi spēlēju 17 gadus, tomēr līdz profesionālajam līmenim neaizgāju. Kad bija jābeidz basketbola skola, “nolēcu”. Sporta akadēmijā nomācījos trīs mēnešus un jau tad kladē zīmēju bulciņas."
Amats apgūts Restorānu servisa skolā: "Praksē biju “Pie Kristapa kunga” uz Skolas ielas, kur ik dienas vairāk nekā gandrīz 400 apmeklētājiem ik dienu gatavojām “Lido” tipa ēdienu. Sāku ar kartupeļu biezeni. Visu dienu uz šķīvjiem jāliek biezenis, salāti, kotlete, mērce. Pēc dažām dienām man uzdeva, lai vakarā jau pats gatavoju kotletes, čeburekus, pelmeņus u.c. Labi, ka aukstajā galdā strādāja meitene, kas palīdzēja. Nebija taču pieredzes, prasu viņai, vai kotlete gatava? Porcijas bija milzīgas, ko nevarēja apēst, aizgāja miskastē – tik daudz ēdiena izmeta laukā! Nākamā darbavieta bija “Kaļķu vārti”, kur sāku no pašiem pamatiem, tā saucamā studenta, un sešos gados tiku līdz maiņas vecākajam. Raimonds, brāļi Rozenbergi, Juris Dukaļskis – mēs bijām laba komanda! Tagad ceturto gadu par šefpavāru strādāju “Laivu centrā”. Sākumā gatavoju kā konkursos, bet cilvēki par “fine dining”* saka, ka tur nav ko ēst. Tie, kas pieraduši pie komforta ēdiena, prasa, vai rasola jums nav? Cik tad ir tādu, kas novērtē “fine dining”? Maz, un no viņiem nevari uzturēt restorānu, tāpēc viena tipa ēdienu gatavoju restorānam un pavisam ko citu – konkursam."
*Smalka restorāna apzīmējums angliski.