Galerija 25.09.2021
5 attēli • 25. sep 2021 12:10
Šoruden sāk demonstrēt daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”(“Mistrus media”) – stāstu par starpkaru Latvijas preses granddāmu – populāro “Jaunāko Ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par leģendu. Filmas kadri tapuši arī Benjamiņu lauku rezidencē – Valdeķu muižā, kurā saimnieko un ģimenes vēsturi sargā Pēteris Be...VairākŠoruden sāk demonstrēt daudzsēriju filmu “Emīlija. Latvijas preses karaliene”(“Mistrus media”) – stāstu par starpkaru Latvijas preses granddāmu – populāro “Jaunāko Ziņu” un “Atpūtas” izdevēju Emīliju Benjamiņu, kuras personība, bagātība un traģiskais liktenis ir kļuvis par leģendu. Filmas kadri tapuši arī Benjamiņu lauku rezidencē – Valdeķu muižā, kurā saimnieko un ģimenes vēsturi sargā Pēteris Benjamiņš, Emīlijas mazdēls. Iepazīsim šo muižu laikā un telpā!
No muižas mums pretī iznāk elegants kungs uzvalkā, bikšu buktes iegludinātas tik asas, ka varētu griezt maizes klaipu. Uzreiz var just izsmalcinātu stilu un gaumi. Iepazīstamies ar Pēteri Benjamiņu, Valdeķu muižas saimnieku, vienu no Benjamiņu dzimtas pēctečiem. Viņš dzimis 1943. gadā, ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz Vāciju, tad uz Lielbritāniju, tālāk uz Kanādu. Latvijā atgriezies 2002. gadā. Viņa meitas un Emīlijas mazmazmeitas Līsas Emīlijas Ruģeles ģimene Latvijā dzīvo jau kopš 1995. gada. Pēteris Benjamiņš Emīlijas vīra Antona Benjamiņa 1931. gadā iegādāto Valdeķu muižu atguva 1995. gadā. “Toreiz vēl dzīvoju Kanādā, muižā darbojās poliklīnika. Mana māte Johanna te iekārtojās pirmā. Es pirmo reizi Valdeķu muižā ierados 1989. gadā, par laimi, muiža bija puslīdz labi saglabājusies, taču parks gan bija zaudējis savu agrāko izskatu – vairākas vietas bija aizaugušas ar krūmiem,” atceras Pēteris. Muižā viņš glabā un sargā Benjamiņu dzimtas vēsturi, tostarp sava tēva Jura Benjamiņa piemiņu – interesentiem stāsta pat Jura dzīvi, izrāda fotogrāfijas, kas skatāmas Pētera Benjamiņa mātes Johannas izveidotajā ekspozīcijā. Interesanti, ka Juris Benjamiņš bijis viens no krāsu fotogrāfijas aizsācējiem Latvijā. Ekspozīcijā redzamas arī fotoliecības no ekspedīcijas Bahamu zemūdens alās (pazīstamais franču zemūdens pētnieks Žaks Īvs Kusto, kurš sadarbojās ar Benjamiņu, vienai no alām pie Bahamu salām deva viņa vārdu), kā arī par foto laboratorijas darbu Kanādā. Juris Benjamiņš (1918–1993), dzimis kā Georgs Aihers, Benjamiņu uzvārdu ieguva 1926. gadā, kad mātes Annijas vecākā māsa, izdevēja Emīlija Benjamiņa, viņu adoptēja. Abām māsām bijusi noruna, ja Annijai būs vēl kāds bērns, tad Georgu adoptēs un viņš kļūs par “preses impērijas” mantinieku.
Pēteris Valdeķos vada visus saimniecības darbus, izzāģē kokiem vecos zarus, ar traktoriņu nopļauj zāli, rūpējas par savu ābeļdārzu un vīnogulājiem. “Iesākumā mamma bija iestādījusi nedaudz ābeļu, veltītas katram mazbērnam, tagad ābeļu – daudz, kādas desmit šķirnes. Biju iecerējis no āboliem gatavot vīnu, taču veselīgāka ir sula, ko izspiežu.” Pēteris izrāda ābeļdārzu un aicina apskatīt vīnogulājus, no kuriem izveidojis dekoratīvu arku. Parks ir izkopts, tajā aug arī piemiņas koki, piemēram, ozoliņš Pētera tēvam Jurim Benjamiņam, to iestādīja 2018. gada 29. jūlijā, kad Jurim atzīmēja simtgadi. “Toreiz svinībās piedalījās 74 radi,” atceras Pēteris. Benjamiņu dzimta ir kupla, un sabiedrībai vienmēr bijusi interese par Benjamiņiem. Vai muižu apmeklē daudz ekskursantu? “Mēnesī pāris grupas iegriežas, agrāk muižā ļāvu rīkot kāzas, citas izpriecas, taču pēdējā laikā vēlos mieru. Galu galā muiža ir mans privātīpašums, tajā dzīvoju, nevēlos, ka te apgrozās svešinieki,” noteic muižas saimnieks. Apstaigājot teritoriju, pamanām darbojamies palīgus. “Jā, man ir daži, Antonam to bija ap simts!” Muiža ir Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgs īpašums, piebilstams, ka padomju okupācijas laikā to izmantoja Kandavas sovhoztehnikums. Kāda būs Valdeķu muižas nākotne? “Tā kā man ir trīs meitas un seši mazdēli, īpašums tiks viņiem, ko viņi iesāks ar muižu, nezinu,” atbild Pēteris.
Visu rakstu lasiet žurnāla 23. septembra numurā.