Galerija 11.01.2021
2 attēli • 11. jan 2021 15:27
2021. gadā Latvijā notiek tautas skaitīšana, kas līdz šim veikta vidēji reizi desmit gados. Šoreiz tā ievērojami atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo vairs nenotiek iedzīvotāju izvaicāšana klātienē; visus datus iegūst no jau esošiem reģistriem un datu bāzēm.
Šāda procedūra izmaksā krietni lētāk, taču demogrāfijas pētnieki raizējas, ka iegūtie dati nebūs tik precīzi, turklāt par dažiem jautājumie...Vairāk2021. gadā Latvijā notiek tautas skaitīšana, kas līdz šim veikta vidēji reizi desmit gados. Šoreiz tā ievērojami atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo vairs nenotiek iedzīvotāju izvaicāšana klātienē; visus datus iegūst no jau esošiem reģistriem un datu bāzēm.
Šāda procedūra izmaksā krietni lētāk, taču demogrāfijas pētnieki raizējas, ka iegūtie dati nebūs tik precīzi, turklāt par dažiem jautājumiem, piemēram, ikdienā lietoto valodu, netiks vaicāts vispār.
Latvijas teritorijā kopš XIX gadsimta beigām notikušas jau vairāk nekā desmit tautas skaitīšanas, arī divas pēc neatkarības atjaunošanas (2000. un 2011. gadā), bet šī ir pirmā, kurā cilvēki vairs netiek aptaujāti klātienē.
Tautas skaitīšanā paredzēts apkopot datus par Latvijas iedzīvotāju skaitu, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli, nodarbinātību, profesiju, izglītību, valstisko un etnisko piederību, mājokļa apstākļiem u.c. Vajadzīgā informācija tiks iegūta no vairāk nekā 40 dažādiem reģistriem, piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvales (PMLP) Iedzīvotāju reģistra, Valsts ieņēmumu dienesta un citām datu bāzēm.
Centrālā statistikas pārvalde (CSP) norāda, ka līdz ar šīs metodes ieviešanu Latvija seko attīstīto Ziemeļvalstu piemēram. Tautas skaitīšana, balstoties uz valsts reģistru datiem, jau notikusi tādās valstīs kā Zviedrija, Dānija, Somija, Norvēģija, Austrija, Slovēnija u.c. Līdzīgu sistēmu plānots ieviest visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, jo ES vēlas, lai nākotnē tautas skaitīšana notiktu katru gadu, nevis tikai reizi desmit gados. Tas būtu iespējams tikai ar reģistru metodes palīdzību, jo iedzīvotāju aptaujas klātienē vai internetā ir pārāk dārgs un darbietilpīgs process.
Taču zinātnieki, kas saviem pētījumiem izmanto tautas skaitīšanas datus, ir noraizējušies, ka pāreja no reālās uz virtuālo uzskaiti samazinās iegūto datu kvalitāti. “Tā bija mūsu valdības kļūda, jo no reģistriem iegūto datu neatbilstība realitātei būs pārāk liela un tie nebūs uzticami,” spriež demogrāfijas un migrācijas pētnieks Ilmārs Mežs. “Teorētiski varētu piekrist, ka nav vajadzības sūtīt tautas skaitītājus apsekot mājokļus, lai konstatētu, kas tur dzīvo, ja mums būtu pieejami kvalitatīvi valsts reģistru dati. Taču praksē šie dati pārāk bieži neatbilst īstenībai, daudzi cilvēki ir deklarējušies kaut kur citur, jo viņiem tā ir izdevīgāk saistībā ar nodokļiem, komunālo pakalpojumu izmaksām, bērnudārzu un skolu pakalpojumiem.”
Vairāk lasiet:
https://www.la.lv/virtuala-skaitisana