Otrais Līgavas kleitas stāsts.
4 attēli • 27. apr 2021 14:31
Stāsta Lucija Bukša.
Manu vecāku - Intas un Staņislava - kāzas notika 1953. gada 8. augustā. Vīksnas puses Kačupes puisis Sprogu meitenē ieskatījās ballē un tā arī „sadejojās”. Balvos tēvs uzcēla māju, viņam bija „zelta” rokas, pieprata kalēja amatu. Nebija tāda darba, ko viņš neprastu. Laulībā piedzima pieci bērni - trīs dēli un divas meitas. Sudraba kāzas viņi nenosvinēja, jo diemžēl tēvs gāja b...VairākStāsta Lucija Bukša.
Manu vecāku - Intas un Staņislava - kāzas notika 1953. gada 8. augustā. Vīksnas puses Kačupes puisis Sprogu meitenē ieskatījās ballē un tā arī „sadejojās”. Balvos tēvs uzcēla māju, viņam bija „zelta” rokas, pieprata kalēja amatu. Nebija tāda darba, ko viņš neprastu. Laulībā piedzima pieci bērni - trīs dēli un divas meitas. Sudraba kāzas viņi nenosvinēja, jo diemžēl tēvs gāja bojā traģiskā negadījumā. Māte mūs izaudzināja viena, par vienu no galvenajām vērtībām izvirzot darba tikumu. Pati visu mūžu, līdz pensijai, nostrādāja vienā darbavietā - Balvu maizes kombinātā. Izprecinājusi mūs, bērnus, bija ļoti priecīga par 15 mazbērniem, ar kuriem čubinājās, kā „cāļu” māte. Ievērības cienīgs liekas fakts, ka vecākus laulāja priesteris Jānis Svilāns, un arī mēs, bērni, tikām laulājušies pie šī priestera, tikai Baltinavas baznīcā. Un, kā jūs domājat, kur tika krustīti viņas mazbērni? Protams, Baltinavā, pie Jāņa Svilāna. Tā izveidojās kā tradīcija, un citi varianti nemaz netika izskatīti. It kā vienkārša, bet ar interesantām detaļām bagāta, mammas kleita vēl tagad izskatās krāšņa. Tikai sadzeltējusi gan. Audums liekas gofrēts, caurspīdīgs. Apakšā vilkta kokvilnas apakškleita ar šaurām lencītēm un mežģīnēm apakšmalā. Tante Anastasija stāsta, ka kleita tika nopirkta nepabeigta - pusfabrikāts, un tad ar roku sašūtas dažas šuvītes. Šuvuma vieta vēl tagad ir skaidri saskatāma. Acīmredzot, tā sanāca lētāk. Kleita ir labi saglabājusies - nav nokrāsota, pāršūta vai apgriezta. Pateicoties tam, ka bija ielikta dekoratīvajā spilvenā kā pildījums. Tajā laikā nebija ne porolona, ne sintepona, tādēļ izlīdzējās ar to, kas bija pie rokas - kaut kas, kas netika nēsāts. Mammas kleita bija tā, kas rosināja pievērsties līgavas kleitas pētīšanai, jo gribējās uzzināt par citu līgavu kleitu likteni un stāstus „celt gaismā”. Pirmkārt, ieinteresēja modeļi un tas, kā mainās līgavas kleitas mode. Ļoti patīk skatīties 60.-70. gadu bildes, kad līgavas šuva īsas kleitas. Otrkārt, likās interesanti izpētīt arī līgavas pušķus. Daudz ko pastāsta arī plīvurs. Tā tas viss iesākās un turpinās. Mana kāzu kleita arī ir izvilkta no „pūra lādes” un gaida, kad tiks izstādīta pasākumā Lazdukalnā. Atgādinām, ka apkopojam informāciju par līgavas kleitas vēsturi un par visu, kas saistīts ar pāra īpašo svētku mirkli. Kleitas modeļi, līgavas pušķi, kāzu auto, visu, kas bija modē tavā laikā, vecāku un vecvecāku laikā. Kā arī ievācam ticējumus un paražas, kas sendienās tika ievēroti, lai nodrošinātu laimīgu kopdzīvi. Izlasi, iedvesmojies un atsūti savu stāstu! Paldies jau iepriekš!
