Bez tam arī Gars nāk palīgā mūsu nespēkam; jo mēs nezinām, ko mums būs lūgt un kā; bet pats Gars aizlūdz par mums ar bezvārdu nopūtām. /Romiešiem 8:26/ Tā ir zīme, ka DIEVA GARS mūsos mīt, ja mēs ar prieku JĒZU uzmeklējam un ar Viņu savu ceļu staigājam, ja ar labu prātu dodamies Viņu pielūgt, Viņam visu sirdi atdarām un visu izteicam, ko gribam un vēlamies. Bet ja mēs to vien darīsim, tad drīz var notikt, ka mēs tikai pieminam savas laicīgās grūtības un vajadzības un tās īstenās sirds vajadzības piemirstam. Gars mums nāk par palīgu un mūsos pamodina sava trūkuma atzīšanu, lai paši redzam, kur mums pie garīgām lietām vēl pietrūkst, lai nepienākas tās laicīgās tik daudz pieminēt. Un ja jo sirsnīgi lūdzamies, tad mūsu vārdi vairs visu neizsaka, jo runā sirds, un šinīs neizrunājamās nopūšanās Gars pats mūs aizstāv un pienes tās DIEVA priekšā. Tāpat KUNGS JĒZUS grib, lai mēs, savā kambarītī aizslēgušies, debesu Tēvu lūdzamies slepenībā... Viņa apustulis māca:Bet jūs, mīļotie, stiprinādamies savā visusvētākajā ticībā, lūdziet Dievu Svētajā Garā. /Jūdas 20/