GALDS TUKSNESĪ...pārdomas katrai gada dienai...Nenododiet arī savus locekļus par netaisnības ieročiem grēkam, bet nododiet sevi pašus Dievam kā tādi, kas no mirušiem kļuvuši dzīvi, un savus locekļus par taisnības ieročiem Dievam.
Tad grēks vairs nebūs jūsu kungs; jo jūs neesat padoti bauslībai, bet žēlastībai. /Romiešiem 6:14/ DIEVA gaismai iespīdot pirmo reizi manā sirdī, es lūdzos pēc grēku piedošanas, jo atzinu, ka esmu grēkojis pret DZĪVO DIEVU. Pēc tam, kad es beidzot saņēmu piedošanu par saviem grēkiem, es atklāju ko jaunu, proti; ka manī ir iekšēja tieksme uz grēku; ka grēku vara mani dzen. Kad grēku vara izlaužas uz āru, es padaru grēku. Es meklēju piedošanu un saņemu to, bet pēc tam es grēkoju atkal... Tā paiet mana dzīve kā apburtā velna lokā: es grēkoju,saņemu piedošanu un grēkoju atkal. Mani gan iepriecina piedošana par nodarīto pārkāpumu, bet man vajag vēl ko vairāk: man vajadzīga atbrīvošana no tā, kas esmu es pats... Man vajadzīgs Kristus Krusts, kas izrauj manu gatavību grēkot, manu mīlestību uz grēku ar visām saknēm... Ar Kristus asinīm mani grēki ir izdeldēti, bet izdeldēt manā sirdī mani pašu ar manu iedzimto tieksmi uz grēku var vienīgi Viņa nāves un Viņa augšāmcelšanās spēks...