1943.gada jūnijs Balvos
3 attēli • 20. jūn 2019 13:52
Otrā pasaules kara laikā 1943.gada 21.jūnijā Balvos notika Abrenes apriņķa II Dziesmu svētki. Tas, ka svētki notika okupācijas laikā liecināja gan karogi, gan himna, gan uzrunas. Blakus latviešu tautas lūgšanai "Dievs, svētī Latviju" skanēja Lielvācijas himna "Deutschland über alles”. Svētku laikā atklāja atjaunoto pamatni Latgales partizānu pulka kritušo karavīru piemineklim.
“Ska...VairākOtrā pasaules kara laikā 1943.gada 21.jūnijā Balvos notika Abrenes apriņķa II Dziesmu svētki. Tas, ka svētki notika okupācijas laikā liecināja gan karogi, gan himna, gan uzrunas. Blakus latviešu tautas lūgšanai "Dievs, svētī Latviju" skanēja Lielvācijas himna "Deutschland über alles”. Svētku laikā atklāja atjaunoto pamatni Latgales partizānu pulka kritušo karavīru piemineklim.
“Skaistu un zīmīgu svētku mirkli pavadīja tālais Latgales stūrītis - Balvu novads, kur tūkstoši apkārtnes zemkopju un pilsētnieku pulcējas divkāršās svinībās: Latgales partizānu pieminekļa atjaunošanā un Abrenes apriņķa otrajos dziesmu svētkos. Pārpildīti vilcieni un baltie putekļu mākoņi apkārtējos ceļos jau agrajās rīta stundās, liecināja, ka Balvi kļuvuši par svētceļojuma mērķi daudziem iedzīvotājiem, bet jo īpaši vecajiem Latgales partizāniem, kas cīnījušies par savām lauku sētām un par visas latviešu zemes brīvību”, tā 1943.gada jūnijā rakstīja laikraksts “Tēvija”.
1941.gada rudenī pieminekli novietoja atpakaļ, tikai bez pamatnes, uz neliela zemes uzkalniņa. 1943.gada vasarā pieminekļa autora K.Jansona vadībā tas tika uzlikts uz nelielas pamatnes. Darbu noorganizēšanu un vadību uzņēmās Abrenes apriņķa vecākais A.Kimerāls un Balvu pilsētas vecākais St.Stukmanis, aicinot pieminekļa atjaunošanā piedalīties visas tuvākās un tālākās apkārtnes iedzīvotājus.
“Goda sardzē stāvēja Latgales partizānu pulka dzīvi palikušie cīnītāji. Viņu bija turpat 600, lai gan pulka karavīru rindas bija retinājis arī terors, izraujot no viņu vidus un aizvedot trimdā pāri par 100 partizānu ar to ģimenēm. Latgales novada komisārs H. Rīkens (Rieeken), atklājot atjaunoto pieminekli, svētku dienas dalībniekiem veltīja uzrunu: “...mūsu priekšā uz jauna pamata stāv tas pats vecais partizāns, mums it kā teikdams, ka šinī tautā vecais cīņas gars cīņai pret austrumiem ir palicis. Mānīgs bijis šis jūsu dzīves telpas - jūsu tēvzemes un dzimtenes liktenis. Pierobežas novados, kā še, dzīve katram atsevišķam cilvēkam uzstāda smagas prasības....”(Tēvija, 23.06.1943) Uzrunu noslēdzot, novada komisārs nolika vainagu pie atjaunotā pieminekļa, bet orķestris atskaņoja Lielvācijas himnu. Godinot partizānus, īsu uzruna teica un Zemes pašpārvaldes vārdā vainagu nolika Iekšlietu ģenerāldirekcijas pārstāvis. Pēc uzrunas orķestris atskaņoja Latvijas himnu.
Pēc svinīgā pasākuma pie pieminekļa visi devās uz parku, kur sākās Abrenes apriņķa II Dziesmu svētki. Svētkos piedalījās 20 kori ar vairāk kā 700 dziedātājiem virsdiriģenta Teodora Reitera vadībā. Koru repertuārā bija Jāzepa Vītola „Gaismas pils”, „Gaujas malā”- kuru komponējis Balvu ģimnāzijas dziedāšanas skolotājs Olivs Mētra, E. Dārziņa «Mēness starus stīgo», A. Jurjāna «Kantāte Tēvijai», E. Melngaiļa «Kad pārnāksi bāleliņ» u.c.
Izmantoti Balvu Novada muzeja krājuma materiāli
Foto:
1. Dziesmu svētku dalībnieki mēģinājuma laikā. (Fotogrāfiju u.c. materiālus no Balvu Novada muzeja krājuma var apskatīt Latvijas muzeju kopizstādē “Latvijas gadsimts” Nacionālajā vēstures muzejā).
2. Piemineklis nacistiskās Vācijas okupācijas laikā.
