Baltās dūjas stāsts
1 video • 10. jan 2015 00:09
Reiz dzirdēju stāstu par balto dūju,
Kas debesīs dvēseli paņem sev līdz.
Kas atnāk kā vēsnesis, kā jauna ziņa,
Ko iztulkot tikai dvēsele prot.
Nolaidās dūja uz mana pleca,
Balta, tik balta kā baltākais sniegs.
Ar savu stāstu par balto dūju,
Ko dzirdējis agrāk nebij neviens.
Tā stāstija man par labu un ļaunu,
Par to, ka katram ir savs dūjas stāsts.
Par maldiem ko dzirdējis biju no citiem,
Kas bei...VairākReiz dzirdēju stāstu par balto dūju,
Kas debesīs dvēseli paņem sev līdz.
Kas atnāk kā vēsnesis, kā jauna ziņa,
Ko iztulkot tikai dvēsele prot.
Nolaidās dūja uz mana pleca,
Balta, tik balta kā baltākais sniegs.
Ar savu stāstu par balto dūju,
Ko dzirdējis agrāk nebij neviens.
Tā stāstija man par labu un ļaunu,
Par to, ka katram ir savs dūjas stāsts.
Par maldiem ko dzirdējis biju no citiem,
Kas beigās var kļūt arī mans lāsts.
Tā stāstija man par sevi pašu,
Par mīlestības pilnību un ceļu ko iet.
Par nāvi un dvēseli mūžības ritumā
Un balto dūju kā baltākais sniegs.
Gaisā no pleca pacēlās dūja,
Vien palika sirdī man dūjas stāsts.
Par labu un ļaunu, par dzīvību, nāvi,
Kas mīlestības pilnībā nav nekad lāsts.
/Egils Dambis/
