Eliasu dzimta
mākslas zinātnieks Māris Brancis par Eliasiem
Ģ. Eliass, Tēva portrets
Jānis Eliass, Kristapa, Ģederta, Jura un Maijas Eliasu tēvs, "Zīlēnu" māju saimnieks.
Jānis bija inteliģents un progresīvs, lasīja arī vācu un krievu grāmatas. Jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados viņš iegādājies ne tikai pļaujmašīnas, bet arī kuļmašīnu un tvaika lokomobili. Viņš bija ļoti muzikāls, gadu desmitiem ilgi bija vietējās dziedāšanas biedrības priekšnieks un ar savu kori piedalījies trešajos un ceturtajos vispārējos dziesmu svētkos. Jānis Eliass simpatizēja jaunajai strāvai un jau deviņdesmito gadu sākumā Jelgavā iepazinies ar Aspaziju. Viņš piedalījās 1905. gada kustībā un tika ievēlēts Platones pagasta Rīcības komitejā. Viņš bija arī ilggadīgs Platones lauksaimniecības biedrības priekšnieks.
..Cilvēki, kas apdzīvoja „Zīlēnus” bija visai savdabīgi. Pats saimnieks nemaz neizskatījās pēc zemnieka, kādus biju paradis redzēt Vidzemes lauku mājās. Gaŗa auguma, stalts vīrs ar latviešiem neparastu gaŗu un līku degunu, sirsnīgām pelēkām acīm. Gaita un stāja tik pašapzinīga kā muižkungam. Šajā stājā atspoguļojās Zemgales turīgo vecsaimnieku sociālais stāvoklis darba procesā un mājas saimē... /F. Cielēns/
KARLĪNE ELIASE
Vilhelms Purvītis, māte Karlīne Eliasa un Ģederts Eliass. 1931. gada Ziemassvētkos Zīlēnos
Karlīne Eliase ir Jāņa Eliasa sieva, Kristapa, Ģederta, Jura un Maijas Eliasu māte.
Ģ. Eliass, Pašportrets
„Zīlēnu” saimniece Līna bija cēlusies no Jēkabnieku „Vanču” mājām un bija māsa Klārai Kalniņai. Viņai bija vēl trīs māsas, no kuŗām viena bija „Vanču” saimniece, aktīva partijas darbiniece, un trešā, Anna Veilande, kuŗa bija ilgi studējusi Pēterburgā un kādu laiku bijusi dzejnieka Fallija tuva draudzene. Līna Eliase arī sekoja jaunajai strāvai, atbalstīja revolucionāro kustību. 1901. gadā viņa atsperu ratos brauca uz Lietuvu, lai tur saņemtu no Vācijas atsūtītos nelegālās spiestuves piederumus un to pārvestu uz Jelgavu.
..„Zīlēnu” saimniece (...) neizskatījās pēc īstas saimnieces. Acu skatieni maz saistījās ar ikdienas zemes lietām, tie pāri reālībai aizslīdēja kaut kur tālumā, kā kādu neatrodamu gaismu meklēdami. Valodas tonis un roku kustības liecināja par savdabīgu teatrālismu, jo Līna Eliase jau ilgu laiku sekmīgi bija spēlējusi varones amatieru trupā, kas ar savām spēlēm bija uzstājusies ne tikai savā un kaimiņu pagastos, bet arī Jelgavā, Dobelē un Bauskā. /F. Cielēns/
KRISTAPS ELIASS
(1886.30.III Platones pagastā — 1963.4.I Rīgā, apbedīts Platones kapos), mākslas zinātnieks, sabiedrisks un politisks darbinieks, publicists. LSDSP biedrs (1904). Revolucionāro notikumu dalībnieks Latvijā. Tautas padomes loceklis, Satversmes sapulces, 1. — 4. Saeimas deputāts. Pēc 1934.15.V apcietināts, nometināts Platonē. Nacistiskās vācu okupācijas laikā iesaistījies Latvijas Centrālās padomes darbībā. 1945 — 46 Valsts latviešu un krievu mākslas muzeja direktors. 1951 apcietināts, izsūtījumā Taišetā, Irkutskas apgabalā līdz 1954. Gleznotāja Ģederta Eliasa brālis.
..Parasti Kristaps Eliass bija gluži mazrunīgs. Viņš sēdēja sastindzis savos papirosu dūmos dziļdomīgi iegrimis. Bet pēc dažam degvīna vai franču konjaka glāzītēm viņa gars iekvēlojās un viņš kļuva runīgs. No atmiņu bezdibeņiem tad viegli nira ārā Platona, Lukrēcija, Dekarta, Kanta un Šopenhauera aforismi, kā arī ievērojamo grieķu un romiešu dzejnieku vārsmas oriģinālvalodā. Reizēm lēnprātīgais, gudrais Kristaps savā domu gājienā tā iesila, ka dialogs izvērtās monologā. Kad kāds nepacietīgais to pārrāva, Kristaps bez naida un dusmām laida citus pie vārda. Viņš bija ne tikai dziļdomīgs un asprātīgs disputā, bet arī labsirdīgs, nezobojās par citu nezināšanu, neaizskāra tos vājo argumentu dēļ... /F. Cielēns/
Ģ. Eliass, Pašportrets
Par Ģ. Eliasu lasi šīs vietnes nodaļā >>Ģederts Eliass
JURIS ELIASS
Kristapa, Ģederta un Maijas Eliasu brālis, Zīlēnu mantinieks.
..Tur mājoja arī jaunākais Eliasu dēls Juris, toreiz 19 gadus vecs, gaŗš melnmatains jauneklis, kas par lauksaimniecību nemaz neinteresējās, bet par literatūru un polītiku, jo viņš lasīja daudz grāmatu un bieži skrēja uz Jelgavu, lai tur vadītu sociāldemokratiskās partijas apgabala komitejas darbu... /F. Cielēns/
MAIJA ELIASE - CIELĒNA (Jāņa meita)
Kristapa, Ģederta un Jura māsa, Fēliksa Cielēna sieva.
..Rožu dārzā lepni staltoja Zemgales bajāru vienīgā meita Maija, lielām acīm kā uz Botičelli gleznām un gaŗām tumšām matu pīnēm, kas noslīdēja līdz pat ceļiem... /F. Cielēns/
MAIJA ELIASE (Kristapa meita)
(1924. 10. V Rīga – 1991. 4. IX Rīgā), Gleznotāja.
Dzimusi mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa ģimenē. Tēvabrālis Ģederts Eliass – gleznotājs.
Dzimusi mākslas zinātnieka Kristapa Eliasa ģimenē. Tēvabrālis Ģederts Eliass – gleznotājs.
1949. gadā beidz Latvijas Valsts Mākslas akadēmiju Stājglezniecības nodaļu ar diplomdarbu „Ābolu novākšana” (diplomdarba vadītājs Ģ. Eliass).
Izstādēs piedalās no 1949. gada.
Personālizstādes:
Siguldā, Ulbrokā, Jelgavā (1986.), Platonē (1979.), Stokholmā (1989.), Rīgā (1991.)
Mākslinieku Savienības biedre no 1957. gada.
Strādā gandrīz visos stājglezniecības žanros, galvenokārt gleznojusi lauku dzīves ainas (Ravētājas, Sievas ar kapļiem), kultūras darbinieku portretus (Marģeris Zariņš, Mirdza Ķempe, Ārija Elksne, Pēteris Pētersons ar dzīvesbiedri). Gleznojusi arī klusās dabas, izmantojot vienkāršus sadzīves priekšmetus un trauku grupas. Darbu pamatvērtības balstītas uz darbu, cilvēka individualitāti, vienkāršu lietu skaistumu.
Darbojusies arī lietišķajā grafikā, (preču zīmes un etiķetes) un monumentālajā mākslā (sienu gleznojumi Rīgas 32. vsk., Madlienas vsk.., Rīgas kooperatīvajam tehnikumam, interjera izveide viesnīcai „Tūrists”).
Reāliste. Daiļrades attīstības ceļā veidojusies no precīzas, detalizētas dzīves vērotājas līdz nosacīta vispārinājuma atklājēja.
Izstādēs piedalās no 1949. gada.
Personālizstādes:
Siguldā, Ulbrokā, Jelgavā (1986.), Platonē (1979.), Stokholmā (1989.), Rīgā (1991.)
Mākslinieku Savienības biedre no 1957. gada.
Strādā gandrīz visos stājglezniecības žanros, galvenokārt gleznojusi lauku dzīves ainas (Ravētājas, Sievas ar kapļiem), kultūras darbinieku portretus (Marģeris Zariņš, Mirdza Ķempe, Ārija Elksne, Pēteris Pētersons ar dzīvesbiedri). Gleznojusi arī klusās dabas, izmantojot vienkāršus sadzīves priekšmetus un trauku grupas. Darbu pamatvērtības balstītas uz darbu, cilvēka individualitāti, vienkāršu lietu skaistumu.
Darbojusies arī lietišķajā grafikā, (preču zīmes un etiķetes) un monumentālajā mākslā (sienu gleznojumi Rīgas 32. vsk., Madlienas vsk.., Rīgas kooperatīvajam tehnikumam, interjera izveide viesnīcai „Tūrists”).
Reāliste. Daiļrades attīstības ceļā veidojusies no precīzas, detalizētas dzīves vērotājas līdz nosacīta vispārinājuma atklājēja.
avots >>antonija
Vairāk par Eliasu dzimtu lasi šīs lapas sadaļā >>Fēlikss Cielēns par Zīlēniem