Vasarsvētkos
1 attēls • 28. mai 2023 13:01
VASARSVĒTKOS
Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklāts, kamēr pastāv pirmā telts, kas ir tagadējā laikmeta līdzība; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo. Bet tie ir tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam. Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augst...VairākVASARSVĒTKOS
Ar to Svētais Gars aizrāda, ka ceļš uz svētnīcu vēl nav atklāts, kamēr pastāv pirmā telts, kas ir tagadējā laikmeta līdzība; saskaņā ar to tiek upurētas dāvanas un upuri, kas nevar padarīt pēc sirdsapziņas pilnīgu to, kas kalpo. Bet tie ir tikai ēdieniem, dzērieniem un dažādām mazgāšanām uzlikti miesīgi likumi līdz pareizas kārtības laikam. Bet Kristus, atnācis par nākamo labumu augsto priesteri, caur lielāko un pilnīgāko telti, ne rokām taisīto, tas ir, ne šai radībai piederīgu... /Ebr. 9:8-11a/
Vasarasvētki kristīgās dogmātikas izpratnē ir Svētā Gara Svētki. Klasiskajā kristietības izpratnē Svētais Gars, vēl bez Dieva Tēva un Dieva Dēla, ir Dieva Trešā Parsona un pilnmtiesīgs Dievs, nevis tikai kāda enerģija vai dvesma, no Dieva izejoša. Mums ir šo grūti priekšā stādīties, gluži tāpat to, ka arī pirmās abas Personas nav mat;erija, kaut arī mēdz brīzām izpausties tajā. Piemēram. Dievs Tēvs- dabas norises aizplīvoroti parādās, Dievs Dēls ieradās kā Sv. Marijas Bērninš. Ja tā, tad arī Svēto Garu būs vieglāk iedomāties ne vairs tikai kā kādu pirts garaini vien (ja par latviskām vārda saknēm un tēlojumiem).
Ir ļoti daudz pasaulē sistēmu, kā tuvoties Dievam. KAtrai reliģijai un vai pat tās konfesijai sava. atšķirīga un niansēta.. Bet Svētā Gara darbība un mācība Kristus mācības un vēlāko Apustuļu izpratnē ir skaidrs turpinājums tam, kam ar cilvēku jānotiek, lai viņš kļūtu pilnīgi Dieva pieņemts, atgriezts un pestīts. Šajā rakstu vietā ir paskaidrojums, cik maza jēga ir mūsu ārējiem upuriem, ko ierasti cilvēki ziedo tai vai citai dievībai. Agrāk uz templi dāvanās nesa jebko , tai skaitā - īpašus garšaugus. Visādos veidos dažādās reliģijās cilvēki uir meklējuši un vēl arvien meklē izlīgumu ar Dievu. Visās citās šīs augstāk citētās vēstules vietās ir norādīts, cik daudz svarīgāka ir visparpieņemošs izlīgums ar Dievu ne tikai izredzētas tautas ietvaros, bet it visā cilvēcē, kam reiz jānotiek.
Šī vēstule ir ļoti atsvaidzinoši lasīt arī tad, ja kāds iedomājas sevi par izredzētāku pāri citiem. Piemēram, mūsdienās - tie, kas dodas ik svētdien uz baznīcu iepretī tiem, kas tur neierodas, bet tik un tā tic un paļaujas uz Dievu. Pie katra Dievs noliecas citadāk. Bet noliecas. lai mēs to justu un atbildētu. Pirms viņa sūtītā nāve noliecas. Jo tā notiekti reiz ieradīsies.
Lai ticība mums ikvienam savā kārtā, saprašanā, bet visiem kopā - vienotā Dieva žēlastībā! /Valters Korālis, mācītājs/
Attēlā: Izsmalcināts garšaugs- meža ķiiploks, tā laksti un ziedu ēna.
#vasarsvētki #ziedojums #garšaugi #ticība #izredzētība #pestīšana
