Koku stādīšana
1 attēls • 20. apr 2023 00:32
KOKU STĀDĪŠANA
Daži jau ievērojuši, ka soc. tīklos publicējos arvien retāk, jo gūstu prieku dabā vai vienkārši, apdomājot dzīvi dziļāk sevī. Pasaku, ko vēlos un eju. Lai citi ar manu sakāmo dara, ko vēlas. Tā vairs nav mana atbildība. Brīžam kampaņveidīgi pastrādāju vai arī ļoti, ļoti labi guļu, arvien mazāk piedaloties diskusijās vai strīdos, kas tāpat neko daudz (man vismaz) nedod.
Reiz kāds...VairākKOKU STĀDĪŠANA
Daži jau ievērojuši, ka soc. tīklos publicējos arvien retāk, jo gūstu prieku dabā vai vienkārši, apdomājot dzīvi dziļāk sevī. Pasaku, ko vēlos un eju. Lai citi ar manu sakāmo dara, ko vēlas. Tā vairs nav mana atbildība. Brīžam kampaņveidīgi pastrādāju vai arī ļoti, ļoti labi guļu, arvien mazāk piedaloties diskusijās vai strīdos, kas tāpat neko daudz (man vismaz) nedod.
Reiz kāds pieredzējis un gudrs mežsaimnieks mācija, ka katrs koks, ko mēs redzat mežā, ir brīnums. Kādēļ? - Tādēļ, ka nospiedoši lielāko daļu no miljoniem sēklu katrā hektārā, ko izsēj vējš vai putni, skar aizmirstība, un tās nekad neuzdīgs. Jebkuru koku sēklas palielā daudzumā apēd putni vai dzīvnieki, tās mēdz arī sapūt , nonākot augšanai nepiemērotā vietā ar garu zāli, kokiem vai citu ēnojumu. Un pat ja uzdīgst, tad mazmazītiņos stādiņus var nobradāt vai apēst zvēri, izbraukāt vai izmīdīt cilvēku kājas. Mēdz būt arīdzan meža ugunsgrēki un vējgāzes. Arī mežu applūšana, ja nav laikus izveidoti vai iztīrīti novadgrāvji. Beigu beigās arī paši koki, konkurējot savstarpēji, viens otru iznīcina. Dabas likums ir nepielūdzami vienkāršs - izaug tikai stiprākie un attiecīgai videi piemērotākie. Atcerēsimies- katrs koks mežā ir liels brīnums!
Šajā pavasarī savos mežos pie jau esošajiem, iepriekšējos gados dēstītajiem, sastādīju vēl 3000 eglītes un 400 melnalkšņus. Es vairs diez ko nepaļaujos uz meža dabisko atjaunošanos, kur pārsvarā saaug labākajā gadījumā apses vai alkšņi, bet parasti, ievas, lazdas, pīlādži, šķetras, krūkļi un visādi citi jaukumi, bet ne saimnieciskam mežam atbilstoši koki. Egles, priedes vai bērzi dabiskajā atjaunotnē ir milzīgs brīnums, kaut gadās arī labi piemēri.
Stādot kociņus, brīžam aizdomājos par ko gan varētu tapt katrs no tiem, kas uz brīdi nonāk manā plaukstā? Negribas to atzīt, bet daži diemžēl ies bojā dēļ nepareizas stādīšanas (kaut cenšos stādīt pareizākās vietās un dziļumā), staltuma konkurencē ar citiem kokiem vai arī izkopšanā, kad būs jāizvēlas, kurus no stiprākajiem atstāt - diezgan cietsirdīgs darbs, ko zina katrs, kas ir zāģējis sevis stādīto. Beigu beigās, pat ja izaugs, tad pusaugu koku liela daļa būs malka vai papirmalka, bet simts gadus sasniegušie - taps par izciliem kokmateriāliem. Un arī tad ir vairākas iespējas- no kuru koku dēļiem taps baznīcas, gleznu rāmji, mēbeles, bet kas būs vienkārši betona veidņiem (īsai un vienreizējai lietošanai), stalažām vai cūku būdai...
Laikam līdzīgi kā ar cilvēku likteņiem. Tikai daži kļūst par prezidentiem (un arī tie ne visi tiek īpaši cienīti) vai kaut jel cik nebūt pazīstamākiem cilvēkiem, bet vairumu jau piemirst diezgan ātri pēc viņu nāves. Bet beigu beigās - arī visvienkāršākais cilvēks, līdzīgi kā koks, ir ar savu misiju, kuru godprātīgi tik un tā jānoved līdz galam. Jo katram ir sava vieta. Un arī mūsu esamība šajā pasaulē no "iesēšanas" un izaugšanas laikiem ir milzīgs brīnums, par ko varam pateikties gan vecākiem, gan skolotājiem, gan pāri visam - Dievam. /VK/ 🙂🌳🌲🙏
#mežs #mežsaimniecība #koks #cilvēks #mācītājsatpūšas #dabasbildes #mācītājsdomā
