Gandrīz dienasgrāmata
1 attēls • 17. jan 2022 20:33
GANDRĪZ DIENASGRĀMATA Vakar izslēdzu vai it visu pasauli, cenšoties nosargāt sevī svētdienu. Šodien jau kuro dienu pēc kārtas pūš vējš. Radio manās meža cirtēja austiņās saka, ka tā ir vētra, bet es jau esmu ar to saradis un sauktu drīzāk par lielu vēju, Arī visi jumti manā pusē ar Dievpalīgu vietā. Pilnmēness dienas. Tādās labāk neiesaistīties “Sejasgrāmatas” diskusijās, jo visi ir kā uzvilkti...VairākGANDRĪZ DIENASGRĀMATA Vakar izslēdzu vai it visu pasauli, cenšoties nosargāt sevī svētdienu. Šodien jau kuro dienu pēc kārtas pūš vējš. Radio manās meža cirtēja austiņās saka, ka tā ir vētra, bet es jau esmu ar to saradis un sauktu drīzāk par lielu vēju, Arī visi jumti manā pusē ar Dievpalīgu vietā. Pilnmēness dienas. Tādās labāk neiesaistīties “Sejasgrāmatas” diskusijās, jo visi ir kā uzvilkti. Gan jau ka arī es... Daži pat ārpus publiskām runām privātā sarakstē dod padomus kā un ko man labāk zāģēt un ko nezāģēt. Vienam otram uzjautāju, kur ir viņa mežs un vai kaut ko pats ir iestādījis. Tikai viens no visiem laikam ir kaut ko pats ar savām rokām mežā dēstījis un vēlāk kopis. Pārējie, kā jau ierasts, vai nu paši vai radinieki, visu ir pārdevuši vai raugās uz izcirtuma kārkliem un padomus dod drīzāk aiz nostaļģiskām jūtām. Bet arī to jāņem par labu. Esam tik dažādi, un dažādība tagad esot liela vērtība. Cerams, ka arī manējā... Jā, skaidrības labad dažiem saku, ka šī taču nav kailcirte, bet iekavēta manis stādīto koku retināšana. Jā, tas bija sen, manā jaunībā un spēka gados, pirms 27 gadiem, bet nu jau izauguši. Ir pats pēdējais brīdis palīdzēt izaugt veiksmīgākajiem no kokiem. Dažas putnu ligzdiņas gan žēl, kas nokrīt līdz ar kokiem. Bet ko padarīsi?... Daudzas toties paliks un šuposies vējā pret pavasari. Grūti cirst pasā stādīto. Kas paši kaut ko stādījuši un vēlāk zāģējuši, saprtatīs. Tomēr šodienas jaukākais notikums bija vakarpusē. Un kaut arī tas saistās ar skumjām, jo mūžībā aizgājis mans draugs, nu jau sirms vīrs, kas palīdzēja arī man meža lietās ar tehniku, tomēr mūsu kop[īgajā šīvakara tuvinieku satikšanās sapulcē, pie galda izrunājot viņa dzīves gājumu pirms bērēm, tā mums izvērtās par īstu domu vētru un savā ziņā priecīgu atkalredzēšanos, atceroties mūsu kopīgos ceļus kolhozu laikos un daudz ko citu, kas pa šiem nesenajiem Pēcatmodas 27 gadiem noticis. Skaitlis 27 ir ļoti mistisks, jo reizinājumā sanāk tautu mistikā pazīstamais “aiz trejdeviņiem...” Tā jau visdrīzāk ir, ka arī cilvēki tiek retināti tāpat kā koki mežā. Kādam ir jāaiziet, lai citi paliktu un dzīvotu ne tikai paši, bet kā putnu ligzdas izauklētu arī vēl citus dzīvot gribošos. Un tā nu mums nāksies dzīvot līdz pavasarim un tad vēl tik tālu, cik mums būs lemts. Bet tas tomēr ir tik skaisti! 🙃🙏 Valters Korālis, mācītājs, dažreiz mežsaimnieks #gandrīz #dienasgrāmata #sajūtas #mežs #mācītājsatpūšas
