Mēness mistērija.
Senie domātāji visus debess spīdekļus iedalīja divās grupās – planētās un zvaigznēs. Par zvaigznēm uzskatīja debess ķermeņus, kas nemainīja savu novietojumu attiecībā pret citām zvaigznēm, savukārt par planētām – spīdekļus, kas pārvietojas attiecībā pret zvaigznēm, tādējādi mainot savu novietojumu pie zvaigžņotās debess. Saskaņā ar šo iedalījumu Saule un Mēness bija planētas. Turpretī mūsdienu astronomija par planētām uzskata tos debess ķermeņus, kas riņķo ap Sauli vai kādu citu zvaigzni. Līdz ar to Saule pārtop par zvaigzni, Zeme par planētu, bet Mēness ir tikai vienas atsevišķas planētas – Zemes pavadonis. Tomēr astrologi joprojām pieturas pie vecā iedalījuma. Tā nu Mēness vienlaikus gan ir, gan arī nav planēta. Mēness diametrs – 3475 km – ir tikai 3,7 reizes mazāks kā Zemei. Saules sistēmā pavadonis, kura izmērus var salīdzināt ar pašas planētas izmēriem, kā izņēmums – tāds ir vēl tikai Plutonam. Arī attālums no Mēness līdz Zemei priekš kosmiskajiem mērogiem ir visai niecīgs. Var uzskatīt, ka Zeme un Mēness veido tādu kā dubultplanētu. Mēness masa ir 81 reizi mazāka par Zemes masu, tātad attiecīgi daudz mazāks ir arī Mēness pievilkšanas spēks. Mazā pievilkšanas spēka dēļ Mēness nespēj noturēt ap sevi gāzu molekulas, tātad tam nav atmosfēras.
Mēness masu pamatā veido silikātieži. Atšķirība - Zemes garozu jau 70 km dziļumā nomaina pusizkusis mantijas slānis. Uz Mēness šāds slānis sākas tikai 1000 km dziļumā, tāpēc uz Mēness praktiski nav vulkāniskas darbības, mēnestrīces ir vājas, Mēness deformācijas rodas Zemes pievilkšanas spēka ietekmē un no meteorītu krišanas, kas atmosfēras trūkuma dēļ uz Mēness ir daudz biežāka parādība nekā uz Zemes. Uz Mēness virsmas praktiski nav magnētiskā lauka, tikai atsevišķos Mēness virsmas apgabalos šis magnētiskais lauks vēl ir atrodams un mēs redzam, ka tikai nelielā virsmas daļā – zemienes ir tumšākas, kas pārklātas ar sen atdzisušu lāvu. Šīs zemienes mēdz dēvēt par Mēness jūrām un lielākās no tām pilnmēness laikā var saredzēt ar neapbruņotu aci – tie ir mums visiem labi pazīstamie Mēness plankumi. Pārējā virsmas daļā redzamie gaišie plankumi ir kalni un lielākā daļā Mēness jūru atrodas tā redzamajā pusē, bet kāpēc tā – to neviens vēl līdz šim nav spējis izskaidrot. Isteitāko Mēness virsmas daļu veido meteorītu krāteri, no kuriem Mēness saskatāmajā pusē lielākais ir ar diametru 235 km (ar neapbruņotu aci nav saskatāms, bet tālskatī to var ieraudzīt). Kopumā uz Mēness virsmas ir sastingusi un nemainīga pasaule. Tikai atsevišķi vērojumi liecina par krāteru krāsas izmaiņām, gāzu izvirdumiem un īslaicīgiem uzliesmojumiem. Šie Mēness parādību mainīgie rašanās cēloņi vēl nav izpētīti.
Ļoti neskaidra ir arī paša Mēness izcelsme. Pieņemts uzskatīt, ka Saule un pārējie Saules sistēmas ķermeņi izveidojušies saraujoties starpzvaigžņu gāzes un putekļu mākonim. No lielākā, centrālā sabiezējuma izveidojusies Saule, bet no mazākajiem – planētas un ap tām riņķojoši debess ķermeņi. Taču, runājot par Zemi un Mēnesi, šī teorija tīrā veidā nav pielietojama. Saskaņā ar aprēķiniem, kas parāda šāda procesu gaitu un rezultātu, gan Zemei, gan arī Mēnesim vajadzētu būt pavisam citādiem apriņķošanas periodiem, turklāt, saskaņā ar teoriju, visai matērijai būtu vajadzējis koncentrēties Zemē, neveidojot otru ķermeni. Šobrīd daudzi zinātnieki uzskata, ka vislabāk īstenībai atbilst hipotēze, saskaņā ar kuru Zeme, kad tā bija vēl karsta un tikko izveidojusies, ietriecies otrs tāds pats ķermenis apmēram Marsa lielumā. Rezultātā Zemes masa pieauga apmēram par 10%, bet no sprādzienā izkausētās un ap Zemi izmestās vielas formējās Mēness. Šī versija saskan arī ar senajām leģendām, kuras vēsta, ka Mēness parādījies Zemes tuvumā pēc gigantiskas debess ķermeņu sadursmes.
MITOLOĢIJA – Par Mēnesi pastāv ļoti daudz nostāstu. Grieķiem tā ir Artemīda - dievišķā Apolona māsa - ūdeņu, augu valsts, laulību un bērnu dzimšanas dieviete, saprāta dieviete un simbolizē zelta vidusceļu, kur emocijas transformējas labvēlībā. Valda pār nakts pasauli un simbolizē sievišķo sākumu - visa Māti Radītāju. Viņas ietekme sevišķi sajūtama naktīs, jo naktīs pastiprinās ikdienas un ikmēneša fāžu maiņu ietekme. Augos un dzīvniekos tā izraisa augšanas pulsāciju, cilvēkos pastiprina emociju un jūtu pasauli. Romiešiem tā skaitījās Diāna – medniece, valdīja pār mežiem, laukiem un pļavām, skaitījās kā ražas aizbildne un sieviešu aizstāve. Vienlaicīgi viņa bija arī kaprīza, uzstājīga un šo divu īpašību dēļ viņa atgādina Zemes pavadoni, kurš ir pastāvīgi mainīgs un atrodas vienmēr Zemei līdzās. Pastāvīgi mainīgais Mēness ar savu riņķošanu apkārt Zemei ietekmē to katrā savā fāžu maiņā, tādējādi izraisīdams Zemes garozas tektoniskās kustības (formu maiņa) - zemestrīces, vulkānu izvirdumus, paisumus un bēgumus. Mēness ietekmē arī cilvēka bioloģiskos procesus un psihisko plānu. Piemēram, medicīnas astroloģija ir balstīta uz Mēness darbību. Mēness kults senatnē bija Tora kults, kurā pielūdza vērsi. Tas bija asins upuru kults un pilnīgs pretstats Saules kultam, kurā pielūdza uguni. Mēness kulta maiņu uz Saules kultu skāra arī sabiedriskās dzīves veida iekārtu (Rāma izveidoja āriešu rasi, nepiekrita asiņu upurēšanai, uz ziedekļiem - lika uguni, tagad tas ir altāris). Mēness kulta laikā cilvēki vairāk sekoja un ievēroja dabas ritmus un dzīvoja harmonijā ar dabu. Saules kults pievērsa augstākajām garīgajām sfērām, cilvēks pievērsās savu garīgo sfēru principam un Dievam.
TAUTAS TEIKA - Sensenos laikos mīļā Saulīte šķīrusies no bargā Pērkona un apņēmusi par vīru spožo Mēnesi. Ilgi dzīvojuši laimīgi un bijuši nešķirami – reizē gājuši gulēt, reizē cēlušies. Piedzīvojuši arī daudz bērnu: zvaigznes pie vakara debesīm. Bet, kad kādu jauku rītu Saulīte pamodusies, redz – vīra nav. Nu sāk šo uzmanīt, celdamās rītos agrāk nekā parasti un atrod – Mēness kļuvis neuzticīgs, ieskatījies Pērkona meitā Rīta Zvaigznē, Ausekļa saderinātajā līgavā. Sirds Saulītei iedegusies greizsirdībā, tomēr viņa cietusi klusu, tikai rītausmā pūlējusies arvien ilgāk pakavēties sāncenses tuvumā. Taču Mēness bijis liels nebēdnis: ik vakaru, tikko sieva apgūlusies, klusiņām ceļas augšā un iet mīļāko aplūkot. Vecais Pērkons, padzirdējis, ka šā meita Rīta Zvaigzne saejoties ar palaidni, reiz abus pārsteidzis un sācis šķilt dusmu zibeņus. Kāvušies sirdīgi, dzirkstis šķīlušās gar visu rīta debess malu. Tā piebirusi pilna ar spožām droztalām. Beigās Pērkons Mēnesi uzveicis un pārcirtis tam vaigu. Kopš tā laikā Mēness vēl tagad bieži parādās pie debess it kā pušu cirsts. Bet bārene Rīta zvaigzne, sava mīļotā droztalas lasīdama, gauži raud. Rītos ik stiebrā, ik zālītē mirdz viņas asaras.
No kurienes tad rodas tik daudz paredzējumu un no astroloģiskās izpratnes rekomendāciju, kuras pamatotas tikai uz Mēness kustību - fāzēm un Mēness dienām. To daļēji mēs varam izskaidrot ar to, ka Mēness savā kustībā ir ātrāka par visiem pārējiem debess spīdekļiem, jo Mēness veic vienu apriņķojumu ap Zemi 27,32 dienās. Šo laika periodu saucam par Siderisko mēnesi. Šajā laikā Mēness veic arī vienu apgriezienu ap savu asi, tādēļ pret Zemi vienmēr pavērsta viena un tā pati Mēness puse. Mēness fāžu maiņas periodu sauc par Sinodisko mēnesi, un tas ilgst 29,53 dienas. Tieši sinodiskais mēnesis ir ticis ņemts par pamatu pirmajiem cilvēces mēģinājumiem izveidot kalendāru un šādu Mēness kalendāru vairākums islama valstis lieto arī patreiz. Mēs, Eiropieši, izmantojam Saules kalendāru. Astroloģiski pieņemts, ka Saule pārstāv vīrišķo(JAN) principu un dienu, bet Mēness – mātišķo(IN) principu un nakti. Saules ietekme pastiprināsdienā, Mēness ietekme - naktī, tāpēc cilvēkos Mēness izraisa sapņus, instinktus, pieķeršanos, mīlestību, jo atbild par jūtām un iedarbojas uz cilvēka psihi. Astroloģijā Mēness simbolizē cilvēka zemapziņu un norāda uz tā emocionālo stāvokli. Mēness funkcijas raksturojas kā sajūtu, psihes un uztveres funkcijas, bet Saules - gara funkcijas. Mēness atbild par asins radniecību, asins balsi, gēniem, zemes miesisko mīlestību, tā ir dvēseliskā radniecība. Saule atbild par gara radniecību un vienotu tiekšanos uz dievišķo piepildījumu. Viens Mēness cikls - 4 fāzes - simbolizē cilvēka dzīves ciklu. Tiek uzskatīts, ka katram cilvēkam dzīves laikā jāiziet visas šīs 4 fāzes, jeb cilvēka dzīves ritma 4 pagrieziena punkti. Katra Mēness diena, Mēness fāze, Mēness stāvoklis tajā vai citā Zodiaka zīmē arī piešķir tekošam momentam savu nokrāsu, savu raksturu, savu enerģētiku, savu ritmu. Mēness dienas raksturs lielā mērā nosaka cilvēka uzvedību. Astroloģijā Mēness pārvalda Zodiaka zīmi Vēzis – atbilst ūdens stihijai. Paša Mēness ķīmiskais elements ir saistīts ar mitrumu, tādēļ ir svarīgi, lai ūdens procesi, par kuriem organismā atbild Mēness, būtu līdzsvarā ar uguns procesiem - sausumu, par ko atbild Saule. Ja kāds no tiem ir pārsvarā, cilvēka organismā rodas disharmonija. Mēness izpausme ir saistīta ne tikai ar cilvēka noskaņojumu un pašsajūtu, bet arī ar raksturu un temperamentu, psihes individuālām īpatnībām, likteni un pat ar to, ko pieņemts uzskatīt un ko saucam par „Karmu”. No Mēness stāvokļa mūsu dzimšanas brīdī ir atkarīgs, cik spēcīga ir Mēness iedarbība uz mums, jo tas iedarbojas uz mums dažādā līmenī, parāda arī ar kādu bagāžu mēs esam atnākuši šajā pasaulē.
Cilvēks, kurš piedzimis Mēness pirmajā fāzē(vienas fāzes ilgums 7,4 dienas), KARMISKAJĀ astroloģijā tiek raksturots kā cilvēks, kurš piedzimis ar neatmodinātu dvēseli, kurai ir maza iepriekšējās dzīves iemiesošanās pieredze. Tāpēc pirmās Mēness fāzes ciklā dzimušo cilvēku spēcīgāk ietekmēs Mēness. Šādam cilvēkam būs maiga dvēsele, viņi būs bērnišķīgāki, maigāki, poētiskāki, draudzīgāki, atsaucīgāki. Viņos spilgti izpaužas visas maigās sievišķīgās īpašības. Tāpēc šādam cilvēkam viss liekas interesants un viņš sevī uzņemsvisusiespaidus. Šajā pasaulē tie ir jauniņie, kuriem vēl ir nevainīgas dvēseles un viņi vēl tik labi neorientējas reālajā dzīvē. Savā psiholoģiskajā attieksmē viņi būs bremzēti, bieži apmulsuši, nešķiros iespaidus. Intuitīvi vai zemapziņā apsargās savu iekšējo pasauli no rupjās pasaules ielaušanās. Jūt, ka viņu maigā dvēsele var būt ievainojama, kas var sagādāt nopietnu traumu, tāpēc nevienam neļauj pārāk dziļi ielauzties un ieskatīties savā dvēselē. Tomēr šādi cilvēki ir ar lielām potenciālām iespējām. Jo tuvāk Mēness cikla sākumam ir piedzimis cilvēks, jo vairāk uz viņu iedarbojas Mēness, jo maigāka un ievainojamāka ir viņa dvēsele, jo vairāk šis cilvēks aizsargās savu iekšējo pasauli no rupjas iejaukšanās. Viņiem viss vēl ir priekšā, viņi var izvēlēties jebkuru ceļu, bet nepieciešams tikai atmodināt savas iekšējās rezerves, apzināties savus mērķus un iemācīties valdīt pār emocijām.
Cilvēkam, kurš ir piedzimis Mēness otrajā fāzē - ir atmodināta emocionālā dvēsele, kurai jau ir iepriekšējās dzīves pieredze, bet tā vēl nav apgrūtināta ar daudzo pārdzīvojumu nastu. Šādus cilvēkus mēs varam raksturot kā pašus harmoniskākos, jo atbilst ārējai radošai pašatklāsmei, pašizpausmei. Cilvēks spējīgs izprast otru, pārorientēties savās izjūtās, atklātāks, tai pašā laikā nerāda dvēseles “striptīzu” caur emocionāli piesātināto dzīvi, kaut arī grūti relaksējas. Cilvēkam nepiemīt tieksmes uz pašanalīzi. Cilvēkam, kurš jau ir dzimis tuvāk Pilnmēnesim ir ierobežota emocionālā stabilitāte, aktīvāka psihe. Viņš vairāk pakļausies emocionāliem izvirdumiem, bet viņš arī zinās mēru savai pašizpausmei. Savā ikdienas darbībā cilvēks būs aktīvs, līdzsvarots un spēs arī izdzīvot piesātinātu savu emocionālo dzīvi. Šāda cilvēka iekšējā dzīve pilnībā atbildīs viņa ārējai pašizpausmei, tikai viņš būs spējīgs izprast savas sajūtas, neuzspiežot tās citiem. Tikai šādam cilvēkam nepietiks spēka atslābināties, jo viņam vēl nepiemīt tieksme uz pašanalīzi un viņš nav noskaņojies ar vērīgu skatienu paskatīties uz sevi un uz pasauli.
Cilvēks, kurš ir piedzimis Pilnmēnesī – otrās un trešās fāzes saskarē – ir pārmērīgas un emocionālas izpausmes dvēseles īpašnieks, kurš ar to spēj viegli aplipināt savā apkārtnē esošos un tā bieži kļūst par masu panikas izcelsmes iemesla izraisītāju. Šāds cilvēks būs bieži neapmierināts ar sevi un pastāvīgi sevi pakļaus paškritikai un neapmierinātībai.
Cilvēkam, kurš ir piedzimis Mēness trešajā fāzē – ir atmodināta emocionālā dvēsele, kurai jau ir liela pieredze iepriekšējās dzīves iemiesojumā. Viņš ir spējīgs uzsūkt sevī gan labo, gan slikto, vienalga ko – augstākās, arī viszemākās izpausmes. Viņam dota brīvība, kas ir kā likteņa pārbaudījums, bet ne labvēlība. Šādam cilvēkiem ir dota iespēja būt par starpnieku starp Dievu un cilvēkiem. Viņš var kļūt arī par melno magu. Šādam cilvēkam daudz kas ir dots, bet no viņa arī ļoti daudz kas tiek prasīts. Tāpēc, lai neietu pa ļaunuma kalpošanas ceļu, viņam jābūt ļoti prasīgam pret sevi.
Cilvēkam, kurš ir piedzimis Mēness ceturtajā fāzē - ir atmodināta un nobriedusi emocionālā dvēsele, kurai jau ir liela iepriekšējās dzīves bagāža un milzīga pieredze. Cilvēka izpausmēs mutuļos iekšējas kaislības, kaut ārēji viņš izskatīsies izturēts, bet jau pēc brīža šāds cilvēks ir spējīgs uzliesmot pat par vismazāko sīkumu. Šāda cilvēka dvēsele iepriekšējās dzīvēs jau ir uzzinājusi, kas ir labs un, kas ir ļauns, jo ir izgājusi cauri ugunij, ūdenim un klintīm. Tāpēc šodien var izrādīties, ka cilvēkā šī pieredzes pārpilnība, it īpaši negatīvā, ir iekapsulējies un viņš savās izpausmēs ir kā grimstošos kuģis, kā dilstošs Mēness. Cilvēkam ir laba atmiņa, informācijas uztvere. Cilvēks nedrīkst sevi sīkumos sagraut, regulāri sevi jānoskaņo uz labo, pozitīvo, arī negatīvās atmiņas. Ja cilvēkus, kuri dzimuši 3. fāzē velk uz tumšiem darbiem, tad 4. fāzē dzimušiejau zina, ka tiem tur nav ko darīt, jo ir pieredzējuši visas tumšās un ļaunās izpausmes. To dvēselēs dzīvo pūķis, kurš paspējis jau nodarīt daudziem ļaunuma un tāpēc tas ir jāuzvar, ja cilvēks vēlas normāli dzīvot tālāk, tāpēc viņam sevī ir nepieciešams “nogalināt šo trakojošo drakonu”, jāiemācās valdīt pār sevi, uz apkārtējiem reaģēt adekvāti un ieturēti, neizpausties caur vētrainām emocijām un tās uzplūdiem.
Tagad par cilvēkiem, kuri dzimuši Mēness aptumsuma laikā. Šādus cilvēkus varu raksturot kā ļoti nepastāvīgus, kuriem ir nosliece uz vētrainām emocijām. Savās rakstura izpausmēs viņi ir ļoti “kontrastaini”, pretrunīgi, visai slimīgi reaģēs uz visu notiekošo sev apkārt un pastāvīgi atradīsies emocionālas spriedzes stāvoklī. Viņi nekad nebūs brīvi savā dzīves izvēlē un no viņiem nekas nebūs atkarīgs. Tāpēc šādiem cilvēkiem jāpieņem tāda dzīve kāda tā ir un tāpēc nevajadzētu daudz skumt. Tikai tādā veidā viņiem tiks atvieglots viņu liktenis. Jo tuvāk cilvēks piedzimst Mēness mēneša beigām, jo vairāk attīstījusies ir viņa emocionālā dvēsele, kura ir paspējusi iziet cauri vairākām iemiesošanās dzīvēm, jo apgrūtinātāka ir šo cilvēku „Karma” un šādam cilvēkam grūtāk ir dzīvot šai pasaulē. Šiem cilvēkiem ir pieredzējušas, spēcīgas un nobriedušas dvēseles un no viņiem vairāk dzīvē tiks arī prasīts.
Par cilvēkiem, kuri ir dzimuši pašās pēdējās un pirmajās Mēness mēneša dienās, nepieciešams parunāt atsevišķi. Cilvēki, kuri dzimuši divās pēdējās Mēness dienās, pirms Jaunmēness, iekšēji cieš no dvēseliski neatrisinātām pretrunām, izjūtot neizzināmas ciešanas. Tie ir smagas „Karmas” īpašnieki. Bet, ja šādam cilvēkam pietiks spēka tikt galā ar sevi, attīrīties, viņi spēs savas dvēseles sagatavot atdzimšanai. Cilvēki, kuri ir dzimuši divās pirmajās Jaunmēness dienās - neattīstītas dvēseles īpašnieki, pakļausies jebkuram dzīves jaunam iespaidam. Savās izpausmēs šie cilvēki ir ar skaidru dvēseli un vistīrākiem nodomiem, bet var būt arī infantīli un lēnu emocionālo attīstību. Cilvēkam priekšā ir milzīga potencionāla attīstība, var izvēlēties jebkuru ceļu, tikai jāatmodina apslēptās rezerves, jāapzinās savs mērķis un jāiemācās valdīt pār savām emocijām. Var būt nenosvērti un nesavaldīgi, iespējama tieksme uz konfliktiem. Bet, ja šie cilvēki saglabās vērīgumu un jūtīgumu pret dabu, viņi saņems spēku no tās, saglabās savas dvēseles tīrību un attīstīsies nepakļaujoties jūtīgumam.
Mēness horoskops dzimšanas dienai
Apraksts tiek bāzēts pamatojoties uz sinodiskā Mēness dienām, kuras tiek skaitītas no Jaunmēness un satur nepilnas 30 dienas. Lai noteiktu, kurā Mēnessdienājūs esat dzimis(-usi), nepieciešams saskaitīt, kurādienāpēc skaita no Jaunmēness iekrīt jūsu dzimšanas diena. To var uzzināt arī no kalendāra vai Mēness efemerīdām. Šo raksturojumu var attiecināt arī uz dzimšanas dienu (mēneša dienu). Tie, kuri būs dzimuši 31. datumā jāvadās no pēdējās grupas ( 30. datuma).
Cilvēki, kuri dzimuši 1., 7., 13., 19., 25. Mēnessdienādzīvos bagātībā un greznībā. Viņu mājās nedominēs nabadzība. Šādi cilvēki viegli pievilina un panāk savā darbībā veiksmi un padara slavenus savus vecākus.
2., 8., 14., 20., 26. – tie ir stipri cilvēki, līdzīgi kokiem mežā. Tomēr viņiem ir sarežģīts un iespējams arī nesaticīgs raksturs. Dzīvē viņus sagaida ievērojams un bagātu cilvēku liktenis.
3., 9., 15., 21., 27. – cilvēki ar laimīgu likteni. Viņi spējīgi panākt un izveidot labu karjeru valsts darbā. Pēc rakstura maigi un laipni. Šāds cilvēks viegli atrod kontaktu ar citiem cilvēkiem un ātri aizmirst sev nodarītos pāri darījumus.
4., 10., 16., 22., 28. – cilvēki dzimuši pēc Visuma gribas. Viņiem tiek dota valstiska gudrība un draudzīga daudzbērnu ģimene. Pēc savas izpausmes tuvi augstākai sabiedrībai, bet viņiem ir jāsargā sava māja un manta.
5., 11., 17., 23., 29. – centīgi un darbu mīloši cilvēki, kas bauda tuvinieku rūpes un mīlestību. Laimīgi ģimenē.