Galerija 17.11.2021
9 attēli • 17. nov 2021 17:51
Kā stāsta teika, Gulbene ir radusies vietā, kur drosmīgs arājs plēsis līdumu. Nostāsti arī vēsta, ka gulbjiem šeit bijusi paradīze zemes virsū, un to tagadējās Gulbenes pilsētas teritorijā dzīvojis ļoti daudz. Tādēļ par pilsētas simbolu ir kļuvis gulbis, kurš iemājojis Gulbenē, tās parkos, dažādos simbolos un arī pilsētas un novada ģerbonī. Savukārt mums gulbeniešiem, šī ir vieta, kur būt, dzīvot,...VairākKā stāsta teika, Gulbene ir radusies vietā, kur drosmīgs arājs plēsis līdumu. Nostāsti arī vēsta, ka gulbjiem šeit bijusi paradīze zemes virsū, un to tagadējās Gulbenes pilsētas teritorijā dzīvojis ļoti daudz. Tādēļ par pilsētas simbolu ir kļuvis gulbis, kurš iemājojis Gulbenē, tās parkos, dažādos simbolos un arī pilsētas un novada ģerbonī. Savukārt mums gulbeniešiem, šī ir vieta, kur būt, dzīvot, strādāt, sasniegt savus mērķus, radīt, attīstīties, priecāties par dzīvi un to, kas mums ir apkārt – par skaisto, sakopto vidi, tīru dabu un saglabātām vērtībām.
Interesanti fakti par Gulbenes novadu
* Gulbenes pilsētai ir divi vēsturiskie centri un viens mūsdienu centrs. Līdz 20.gs. sākumam kā apkārtnes centrs bija bagātā Vecgulbenes muiža, par kuras pēdējā īpašnieka barona Volfa mīlestību pret savu skaisto sievu Marisu stāsta leģendas. 1903.gadā sāka veidoties otrais centrs - ap jaunizbūvēto šaursliežu dzelzceļu 2 kilometru attālumā no muižas, lai netraucētu tās mieru un skaistumu ar modernām lietām. Bet mūsdienu centrs veidojies, pamazām piepildoties pāris kilometru tukšumam starp šīm abām vietām, kur bija pļavas, ganības un kunga tīrumi pirmskara Latvijas Republikas laikā un pēc II Pasaules kara.
* Gulbenes novada attālums starp galējiem rietumu un austrumu punktiem ir apmēram 70,2 kilometri, bet starp ziemeļu un dienvidu punktiem – 51,8 kilometri. Gulbenes novada austrumos saule uzlec pat piecas minūtes agrāk nekā rietumos.
* Gulbenes novadam savu tecējumu cauri vij Latvijas garākā upe Gauja. Gulbenes novadā tās garums ir 56 kilometri un tā tek cauri trim pagastiem – Rankas, Lizuma un Lejasciema. Lejasciemā Gauja savā tecējumā sasniedz vistālāko austrumu punktu un pamazām uzņem "pareizo" virzienu uz jūru.
* Gulbenes pilsētā ap 200 hektāriem aizņem parki. Jau senos laikos šeit bija iekopti skaisti parki: Rūdolfa parks, Pils parks, Spārītes un Emzes parks. Vecgulbenes muižas parkos bija izvietotas dažādas skulptūras, tiltiņi un pat koka gaisa tilts. Spārītes parkā atrodas Svētezers. Tā ir barona Volfa dāvana sievai Marisai dzimšanas dienā. Svētezera vidū ir lielāka sala un tai apkārt ir sešas mazākas. Uz katras mazākās salas ir akmens, kuros iekalts viens burts no baroneses vārda. Emzes parka dīķis ir unikāls ar to, ka tas izrakts "M" burta veidā kā baroneses Marisas vārda pirmais burts.
* Gulbenes novadā ir kāds pagasts, kurš lepojas ar līksmāko un tradīcijām bagātāko latviešu svētku - Līgo – nosaukumu. Un vēl Gulbenes novadā mums ir pašiem savs Līgo svētku neatņemamajai tradīcijai - izrādei “Skroderdienas Silmačos” - veltīts muzejs un speciāli izrādei uzbūvēta brīvdabas estrāde.
* Gulbenes novadā joprojām darbojas Baltijā vienīgais pasažieru šaursliežu vilciens - bānītis, kas katru dienu kursē un ved gan iedzīvotājus, gan tūristus no Gulbenes uz Alūksni un atpakaļ.
* Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā ir aplūkojams latviešu profesionāli lietišķās mākslas pamatlicēja Jūlija Madernieka projektēts krēsls, kas izgatavots 20.gadsimta 20.gados. Tas ir starp desmit vērtīgākajām Latvijas muzeju relikvijām. Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejā ir aplūkojama lietišķās mākslas meistariem Jūlijam Maderniekam (1870-1955) un Jūlijam Straumem (1874-1970) veltīta ekspozīcija “Divi Jūliji”. Abu Gulbenes novadnieku radošais mantojums ir uzrunājis mūsdienu amatniekus, lietišķās mākslas meistarus, dizainerus un māksliniekus izzināt un radīt jaunrades darbus, iedvesmojoties no abiem māksliniekiem.
* Rankas muižā ir vienīgā privātā kapela Latvijā, kas darbojas kā īsta baznīca. Lurdas Dievmātes un Svētās Bernadetes Romas katoļu kapela, piedaloties kardinālam Jānim Pujatam, tika iesvētīta 2016.gada 2.oktobrī. Kapela ir muižas krāšņākais mākslas darbs.Šeit notiek arī dievkalpojumi, uz kuriem dodas cilvēki no tuvākas apkaimes.
* Litenes nosaukums vācu valodā skanējis “Lettin”. Teika stāsta, ka pirms vairākiem gadsimtiem Pededzes krastos sākuši apmesties un līst līdumus latviešu zemnieki, tāpēc to izveidotā apdzīvotā vieta nosaukta par latviešu vietu.
* 1898.gada arheoloģiskajos izrakumos pie Ludza ezera atrasta sevišķi krāšņa villaine, kurai dots Stāmerienas sagšas vārds. Arheologi Stāmerienas sagšas izcelsmi datē ar vēlā dzelzs laikmeta agrīno posmu (10.-11.gs). Ievērojamākais ir sagšas greznais rotājums. Sagša izrakstīta ar zeltainas bronzas gredzentiņu ornamentiem. Katrs gredzentiņš ir audumā ielocīta neliela (7x3 mm) stīpiņa. Šobrīd Stāmerienas pilī skatāma šīs sagšas 2017.-2018.gadā austā kopija.
Kā stāsta teika, Gul…2
Kā stāsta teika, Gul…2
Kā stāsta teika, Gul…3
Kā stāsta teika, Gul…4
Kā stāsta teika, Gul…3
Kā stāsta teika, Gul…1
Kā stāsta teika, Gul…2
Kā stāsta teika, Gul…2
Kā stāsta teika, Gul…2