20.oktobrī HZF mums bija iespēja klātienē tikties ar Šveices rakstnieku Arno Kamenišu. Uz jautājumu, kā viņam patīk Latvijā, viņš atteic, ka pēc Šveices kalnainās vides viņam ļoti patīk Latvijas līdzenumi. Varot ļauties plašākam domu lidojumam.
Arno Kamenišs ir dzimis 1978.gadā Šveicē, Graubindenes kantonā Tavansā, bet viņš dzīvo un strādā Bīlē. Savus darbus viņš raksta vācu un retoromāņu valodās. Kamenišs ir studējis Šveices Literatūras institūtā Bīlē. Viņa darbības joma ir lirika, proza un drāma. Viņš ir saņēmis vairākus apbalvojumus, piemēram, 2003.gadā viņš ieguva publikas balvu Retoromāņu dienās, 2010.gadā - Cīrihes kantona bankas Šillera prēmiju.
Kā Arno Kamenišs mums atklāja – bērnībā viņš nelabprāt lasīja grāmatas, tikai nepieciešamo literatūru. Savu rakstnieka karjeru viņš uzsāka, kad viņam bija 17 gadu. Sākumā prieka pēc ar draugiem viņš sacerēja romantiskas četrrindes.
Kamenišs sāk rakstīt jau rīta agrumā plkst.6.00, pirms vēl notikusi ar kādu saruna, jo tad galva esot vēl brīva. "Par mīlu es lasu tikai trešdienās un svētdienās" pajoko jaunais rakstnieks. Jaunā Šveices rakstnieka lasījumi jau ir notikuši Lihtenšteinā, Šveicē, Lietuvā u.c. Viņš ne tikai pats raksta, bet labprāt klausās arī citu autoru lasījumus.
Savā darbā "Sez Ner" viņš apraksta kāda saimnieka, viņa palīga un divu ganu zēnu dzīvi Šveices Alpos, Graubindenes kantonā, kalna Piz Sezner pakājē. Īsā prozas žanrā tiek rakstīts par govīm, cūkām, kaķiem un suņiem, par sieru un polentu, par vēju un laika apstākļiem, par vīrieti un sievieti, par ļaudīm no kalnu ielejas u.c..
Vācu un retoromāņu valodās rakstītajiem tekstiem piemīt īpašs skanējums, raupjums savienojas ar meloditāti. Kamenišs prot tēlaini aprakstīt – viss tiek tuvu un precīzi aplūkots, nekas netiek noniecināts, bet gan atainots ļoti diskrēti. Rakstniekam svarīgākais viņa darbos ir ritms un skanīgums. Kad kārtējais darbs ir pabeigts, viņš aptuveni 2 mēnešus atpūšas un tad atkal ļaujas radošajam procesam.
VF MSP studentes