1. maijs
7 attēli • 1. mai 2021 09:30
Darba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā
Šajā datumā 1920. gadā pirmoreiz sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt Satversmi – mūsu valsts pamatlikumu. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce to pieņēma. Satversme nosaka valsts iekārtu un katra m...VairākDarba svētki un Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena
Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas diena ir 1. maijā
Šajā datumā 1920. gadā pirmoreiz sanāca Latvijas Republikas Satversmes sapulce. Tās galvenais uzdevums bija izstrādāt Satversmi – mūsu valsts pamatlikumu. 1922. gada 15. februārī Satversmes sapulce to pieņēma. Satversme nosaka valsts iekārtu un katra mūsu valsts iedzīvotāja demokrātiskās tiesības – uz izglītību, veselības aprūpi, darbu u. c. Satversmes sapulces sasaukšanas diena atzīmēta kopš 1923. gada 1. maija. Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā 1. maija svētku vietā 15. maijā svinēja Tautas vienības svētkus.
Atjaunojot Latvijas neatkarību, 1990. gada 3. oktobrī Augstākā Padome pieņēma likumu “Par svētku un atceres dienām”, kurā starp svētku dienām iekļauta arī Satversmes Sapulces sasaukšanas diena 1. maijā.
Darba svētki jeb starptautiskā strādnieku diena – vēsturiska diena, ko atzīmē saistībā ar strādnieku kustības sasniegumiem cīņā par savām tiesībām. To aizsākumi meklējami Amerikas Savienotajās Valstīs. 1884. gadā Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas arodbiedrību savienība nolēma iesniegt valdībai prasību par astoņu stundu darbadienas ieviešanu. Tā palika neievērota. Rezultātā 1886. gada 1. maijā, prasot noteikt astoņu stundu darbadienu, strādnieki sāka streiku, kas izvērtās vispārējā streikā Čikāgā ar vairākiem bojā gājušajiem. Pirmo reizi 1. maiju kā starptautisko strādnieku vienotības un solidaritātes dienu atzīmēja 1890. gadā pēc tās izsludināšanas pirmajā starptautiskajā sociālistisko partiju kongresā Parīzē 1889. gada 14. jūlijā. Latvijas teritorijā Darba svētku pasākumi pirmo reizi notika 1893. gadā Liepājā.
Kārļa Ulmaņa autoritārā režīma laikā valdība Darba svētkus sāka rīkot dažādos vasaras datumos. Pēc Latvijas okupācijas 1. maijs atkal kļuva par svinamu dienu. Pēc padomju perioda, kurā 1. maijs kā Darbaļaužu starptautiskā solidaritātes diena cīņā pret imperiālismu, par mieru, demokrātiju un sociālismu tika atzīmēta ar vērienīgām parādēm, gājieniem, kur darba kolektīvi nesa plakātus ar politiskiem saukļiem un komunistiskā režīma slavinājumiem, tādā daudzumā, ka mītiņa vietā izauga karogu, lozungu un transparentu mežs, ne Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienas, ne Darba svētku iekļaušana valsts svētku un atceres dienu sarakstā nav spējusi iedzīvotājos nostiprināt 1. maija kā valstiski svarīgas svētku dienas izpratni. 1. maiju liela sabiedrības daļa uzskata par padomju laika svētku dienu.
Lidija Grīnvalde,
Talsu novada muzeja speciāliste vēstures jautājumos
Attēli no Talsu novada muzeja krājuma:
1. 1. maija svētku dalībnieki pie Soda priedes.1920. gads. TNMM 670
2. 1. maija svētku gājiens Talsos. 1927. gads. Foto Kārlis Līnis. TNMM 18 709/6
3. Talsu 18 CER darbinieki 1. maija svētku gājienā pie tribīnēm ap 1962. gadu. TNMM 13 953
4. Laidzes ciema kolona 1. maija svētku gājienā. 1970. gads. TNMM 14 588
5., 6. Metālapstrādes rūpnīcas “Talsi” strādnieki 1. maija svētku gājienā. 20. gs. 70. gadi. TNMM 27 088/1,3
7. Talsu KUK pūtēju orķestris 1980. gada 1. maija svētkos gājienā pie Brāļu kapiem. TNMM 24 636/1
#talsumuzejs #talsi #talsunovads #visittalsi #vesture #museum #talsimuseum