Biezajos plašajos mežos dzīvoja daudz savvaļas dzīvnieku. Visiem pietika gan vietas, gan bija ko ēst. Egļu biezokņa ieskautā klajumā mitinājās vilku bars. Bara vadonis bija stiprs un gudrs vilks. Vilki bija spēcīgi un ļoti draudzīgi. Kad bars kļuva pārāk liels, un jauno vilku vidū parādījās vilks, kurš bija gatavs kļūt par jauna bara vadoni, daļa jauno vilku pameta lielo un draudzīgo baru, uzsākot patstāvīgu dzīvi.
Tāpat kā ciematā, arī barā dzīve bija mierīga. Pēc veiksmīgām medībām un sātīgas maltītes pieaugušie vilki atpūtās. Mazie vilcēni rotaļājās klajuma vidū, bet vecākie brāļi un māsas nolūkojās viņu rotaļās un palīdzēja jaunuļiem saprast meža likumus, mācīja medīt un vienam par otru rūpēties. Vilcēni ar prieku apguva visas gudrības, jo ikviens sapņoja reiz kļūt par stipru un gudru barvedi.