Vietvārdi
Sidrabrene, Sidrabre jeb Sidrabe (Sidobren, Sydobren, Sydober, Sydobre) pieder pie tām zemgaļu pilīm, kuras nav precīzi lokalizētas. Vispirms tā, balstoties uz dažiem vietvārdiem, tika meklēta Auces muižas vietā (Bielenstein 1869, 22), taču tur nav pilskalna. Ņemdams vērā toponīmus, kuri minēti 1426.gada robežlīgumā starp Livoniju un Lietuvas valsti (ein geberg Sydobber, Suddoberschen bergh; UB VII, Nr. 472, 473), J. Dērings (Sb. Kurl. 1882, 65-70, situācijas plāns pielikumā) izvirzīja hipotēzi, ka pils atradusies pie Jonišķiem, kur divu upju - Sidabres (Sidrabes) un Vilkaušes - satekā bijis sens nocietinājums. Tagad šis pilskalns, saukts Kalnelis (Lietuva, Jonišķu raj.), norakts grantī (Tautavičius 1975, 77). Ir izteikts arī apsvērums (Siliņš 1893, 174, 175), ka Sidrabes pils sākotnēji bijusi pie Platones Robežniekiem, tikai vēlāk pārcelta uz Jonišķu apkaimi. Ka Sidrabes pils atradusies pie Jonišķiem, tas pagaidām liekas visticamāk (Ozols 1971, 141). Vēl pastāv uzskats, ka tā atradusies pie Auces, kur ir pilskalns pie Incēniem un Mežakalns (Brastiņš 1926, 17-20). Te gan, jādomā, drīzāk bijusi Dobes pils (sk. 212. piez.). Ka Sidrabe būtu atradusies Silenes Augstajā kalnā (Skutāns 1991), arī nav pārliecinoši pierādāms, jo šai vietā droši vien bijis Silenes zemes centrs. Lasi par Sidrabi Atskaņu hronikā >>[349]Sidrabes pils nodedzināšana un zemgaļu masveida došanās uz Lietuvu attiecināma uz 1289.gada beigām vai 1290.gada sākumu, kad Livonijas mestrs bija Kūno (Konrāds no Hatšteinas; sk. 345. piez.). Hronikas autora ziņas papildina pāvesta Klementa V (1305-1314) rakstā minētie fakti, ka Livonijas ordeņa vardarbības rezultātā vairāk nekā 100 000 abu dzimumu zemgaļu aizbēguši pie pagāniem (UB II, Nr. 630). Par Zemgales izpostīšanu raksta arī Vartbergs Hermanis (Wartberge 1863, 51). Ar šiem pāvesta un hronistu vēstījumiem par nežēlīgo vardarbību pret zemgaļiem saskan garīgo ordeņu locekļu liecības, kad viņus pratināja pāvesta kapelāns Francisks no Moljāno 1312.gadā (Seraphim 1912, XII 32, XVII 17). Atbildot uz šīm apsūdzībām, Vācu ordeņa prokurators principā tās nenoliedza, turklāt vēl papildināja, ka šajās akcijās piedalījušies arī Rīgas arhibīskapa vasaļi un Rīgas pilsoņi. Uz Lietuvu aizgājušo zemgaļu skaits gan ir pārspīlēts, jo liecinieki to neapstiprina (Biļķins 1973, 219). Lasi par Sidrabi Atskaņu hronikā >>[356]
avots >> Atskaņu hronika, 11032.-12017
