Uz bibliokuģa rotaļājas Toms Treibergs
9 attēli • 4. sep 2020 09:59
Dzejnieks, žurnālists, aktieris un kritiķis – tik plašs diapazons mūs pārsteidz tikšanās reizē Salacgrīvas bibliotēkā. Topēcpusdien uz bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” klāja “rotaļājās” visnotaļ pozitīvi cilvēki – Toms Treibergs un Liega Piešiņa, kura Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā projektā “Man jākopj pašam sava balss - 2” salacgrīviešus nenogurstoši iepazīstina ar jaunajiem literātiem...VairākDzejnieks, žurnālists, aktieris un kritiķis – tik plašs diapazons mūs pārsteidz tikšanās reizē Salacgrīvas bibliotēkā. Topēcpusdien uz bibliokuģa “Krišjānis Valdemārs” klāja “rotaļājās” visnotaļ pozitīvi cilvēki – Toms Treibergs un Liega Piešiņa, kura Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstītajā projektā “Man jākopj pašam sava balss - 2” salacgrīviešus nenogurstoši iepazīstina ar jaunajiem literātiem vairāku gadu garumā. “Atskaņu trūkums nenozīmē haosu!” – ir pārliecināts dzejnieks, kuram pūrā trīs grāmatas – par krājumu “Drudzis” 2016. gadā saņemta Latvijas Literatūras gada balva, savukārt krājums “Biezoknis” (2019) patīkami pārsteidz ar formas un satura vienotību, jo tā mākslinieciskais noformējums liek iespraukties tajā domu nišā, kur tobrīd paslēpies pats autors. “Ja ģimenē ir grāmatplaukts, bērni agri vai vēlu tajā ierausīsies,” savus agrīnos gadus atminas Toms, kurš tagad ir stingri pārliecināts, ka grāmata vispirms ir ceļš uz izziņu, uz valodu, un valoda ir darbarīks, ko mums katram īpaši rūpīgi jākopj. Sācis dzejot 2004. gadā (pirmā publikācija laikrakstā “Latvijas Avīze”), Toms ik pa brīdim šaubās – vai visu mūžu būšu tikai dzejnieks?! Tēvs gribējis, lai puika top par bitenieku, arī pašam vienubrīd tā licies gauži labi, līdz šovasar bites tā sadzēlušas, ka nu šīs domas jāatmet. Tomam ir ko darīt – viņš “Latvijas Radio” veido raidījumus “Kultūras Rondo”, ir vērā ņemama pieredze televīzijā, pats spēlē teātri (ir etīžu teātra “Nerten” dibinātājs), režisē lugas. Kopš bērnības mīļākā sērija – “Pavērsim priekškaru!”, kas zināma vai no galvas, lugas iestudējot, iejūtoties lomās un lugu lasījumos. Uz Liegas Piešiņas taujājienu, vai nav laiks rakstīt prozu, Toms attrauc, ka netaisoties to darīt. Sarunā ik pa brīdim pazib zibeņi, vienubrīd pat šķiet, ka esam boksa mačā, tomēr tas viss notiek tik viegli un rotaļīgi, ka klausītāji vēlāk atzīst, ka bijis vairāk nekā interesanti. Patīkami, ka šādas dzejas pēcpusdienas apmeklē arvien vairāk jauniešu, ka dzeja nav vairs tikai dāmu lasāmviela, jo tādi autori kā Toms Treibergs prot aizraut – te jaunības maksimālismam talkā nāk ikdienas pragmatisms, ko rūda maizes darbs sabiedriskajos medijos. 2012. gadā Toms absolvējis Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti, tātad – arī “no augšas” viņu kāds ik pa brīdim pieskata. L. Piešiņa, iejūtoties intervētājas un kritiķes lomā, atzīst: “Toms Treibergs dzejā raksturo savu pieredzi. Tās ir kā patiesības vēstules, kas pēc izlasīšanas liek skatīties acīs sev un dzejniekam, un atzīties, kāds bijis ceļojums savu tumšāko sajūtu zonā, bet vispirms, protams, ir pārdzīvojums. Toma dzejas vārdi ir vērīgi, viņa dzejas nospiedumi apliecina, ka no pašizteiksmes tie devušies pret straumi. Toms prot noķert ideju un to iemūžināt dzejolī, kas uzrunā mani kā dzejas baudītāju.” Gints Šīmanis
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…
Dzejnieks, žurnālist…