Rīgas Centrālā bibliotēka sumina Juri Zvirgzdiņu
35 attēli • 22. apr 2020 15:30
2020. gada aprīļa izskaņā Latvijas Literatūras gada balvu (mūža balvu) par ieguldījumu latviešu bērnu literatūrā saņems rakstnieks Juris Zvirgzdiņš. Autors ir Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītājs. Viņš ir ticies ar lasītājiem un ar saviem darbiem priecējis daudzus bērnus un pieaugušos. Rīgas Centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas saka lielu paldies autoram par viņa devumu un priecīgajiem brīžiem...Vairāk2020. gada aprīļa izskaņā Latvijas Literatūras gada balvu (mūža balvu) par ieguldījumu latviešu bērnu literatūrā saņems rakstnieks Juris Zvirgzdiņš. Autors ir Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītājs. Viņš ir ticies ar lasītājiem un ar saviem darbiem priecējis daudzus bērnus un pieaugušos. Rīgas Centrālā bibliotēka un filiālbibliotēkas saka lielu paldies autoram par viņa devumu un priecīgajiem brīžiem, ko sagādājušas tikšanās reizes ar lācīti Tobiasu un citiem grāmatu iemītniekiem! Tika veidotas gan ekspresizstādes, gan gaismā celtas agrāk notikušās aktivitātes un atsauktas atmiņā tikšanās reizes ar rakstnieku. Akcijā iesaistījās Rīgas Centrālā bibliotēka un vairums filiālbibliotēku. Aktivitāti iniciēja un koordinēja Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļa.
Teksts: Evita Hofmane, RCB Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas p.i. Foto: RCB darbinieki
Tikšanās ar rakstnieku Juri Zvirgzdiņu RCB Juglas filiālbibliotēkā
Izskatot bibliotēkas īso hronoloģiju, atradu datumu - 2006.gada 24. aprīlī. Domāju-tā bija bibliotēku nedēļa. Uz tikšanos tika aicināti Strazdumuižas internātskolas vājredzīgie bērni.. Skolotājas atveda kādus 20 skolēnus. Viņas bērniem bija stāstījušas un lasījušas priekšā par lācēnu Tobiasu. Rakstnieks- Tobiasa tētis (tā bērni viņu uztvēra) lieliski vadīja sarunu - jautājumi bira gan no skolēnu, gan rakstnieka puses. Izveidojās labs kontakts un atgriezeniskā saite. Bet spilgtākais, ko atceros (un ne tikai šajā jubilejas reizē)- emocijas, ko bērnos radīja saruna un lācītis. Tobiass tika padots no rokas rokā. Bērnu rokas, seja, augumiņš pauda prieku, sajūsmu, mīļumu. Cits aptaustīja, cits samīļoja, bet katrs ar sāpīti un skumju grimasīti atdeva lāčuku savam biedram. Beigās rakstnieks visus uzjautrināja ar jokiem un apsolījumu par to, ka Tobiasa piedzīvojumi turpināsies, un bērni varēs ar viņu tikties grāmatas lappusēs. Viena meitenīte pasniedza rakstniekam pašas sacerētu un Braila rakstā uzrakstītu stāstiņu. Mēs gan apskatījām Braila rakstu, gan lūdzām nolasīt stāstiņu. Meitenes pirksti uztaustīja burtus un mēs – redzīgie - skatījāmies, kā lasa vājredzīgs bērns. Redzīgie un vājredzīgie- visi sajutām un baudījām labu enerģiju un spēcīgas emocijas! Lai Jurim Zvirgzdiņam, Tobiasam un citiem grāmatu varoņiem laba veselība, silta sirds un dzīve jauku piedzīvojumu pilna!
Ar cieņu, Sandra Kokina, RCB Juglas un Mežciema filiālbibliotēkas vadītāja
Lācītis Tobiass un durstīgais
“Pieēdies zemenes, Tobiass izlēma – pirms doties mājup, nedaudz pasēdēt saulītē un ATPŪTINĀT ĶEPAS. Te, gluži negaidot, viņš PALĒCĀS GAISĀ. Tobiass bija uzsēdies KAUT KAM ĻOTI ASAM! Kas tas varētu būt? Egle tā NEBIJA, priede arī NE! Kadiķis? Nē, arī pēc kadiķa tas NEIZSKATĪJĀS. PĒKŠŅI tas DURSTĪGAIS NEZINKAS sakustējās un dusmīgi IEŠŅĀCĀS! Atkāpies dažus soļus, Tobiass jautāja: - Piedodiet, kas jūs tāds esat? DURSTĪGAIS neatbildēja, bet neapmierināti pukšķēdams, pagriezās un pazuda MĒTRĀS. PAGALAM APJUCIS – kas tas tāds, tik DURSTĪGS, ŠŅĀCOŠS un PUKŠĶOŠS bija? – Tobiass steidzīgi devās mājup.” Fragments no Jura Zvirgzdiņa stāsta “Tobiass un durstīgais” (no grāmatas “Tobiass un neparastais ciemiņš”) Rīgas Mūzikas internātvidusskolas skolēni zināja, kas bija šis durstīgais, šņācošais, pukšķošais radījums, un uzzīmēja Tobiasa tikšanos ar to. Uzmini nu arī Tu - kas ir DURSTĪGAIS? No pasākuma “Zīmējot durstīgo” 2018. gadā.
RCB Šampētera filiālbibliotēkas galvenā bibliotekāre Indra Goba