Tikšanās ar rakstnieci Liliju Berzinsku
14 attēli • 18. okt 2018 12:21
17. oktobrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā notika rakstnieces, mākslinieces, tulkotājas Lilijas Berzinskas jaunās grāmatas Skelets skapī atvēršanas svētki un tikšanās ar autori.
Pirms diviem gadiem iznākušajai grāmatai Lamzaks meklē Lamzaku, kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, ir tapis turpinājums. Grāmata Skelets skapī attīsta Lamzaks meklē Lamzaku tēmas u...Vairāk17. oktobrī Rīgas Centrālās bibliotēkas Bērnu literatūras nodaļā notika rakstnieces, mākslinieces, tulkotājas Lilijas Berzinskas jaunās grāmatas Skelets skapī atvēršanas svētki un tikšanās ar autori.
Pirms diviem gadiem iznākušajai grāmatai Lamzaks meklē Lamzaku, kas bija nominēta Latvijas Literatūras gada balvai, ir tapis turpinājums. Grāmata Skelets skapī attīsta Lamzaks meklē Lamzaku tēmas un pasauli. Autore izsaka lielu pateicību Valsts Kultūrkapitāla fondam par atbalstu grāmatas tapšanā.
Tikšanās laikā Lilija pastāstīja, ka grāmata Skelets skapī ir viena no ātrāk tapušajām grāmatām: “Ideja uznāca kā pavasara negaiss. Vispirms pie manis ieradās Skelets, tad Mīkstmiesis, viņi stumdījās šurpu turpu pa manu prāta skapi. Martā es sāku piefiksēt idejas, tad rakstīt un visu vasaru zīmēju ilustrācijas. Lamzaks meklē Lamzaku un Skelets skapī bija grāmatas, kuras nevarēju nerakstīt, tās ir mani nozīmīgākie darbi. Tajās vēstīts par ļoti nopietnām lietām, protams, netrūkst arī piedzīvojumu. Es pati būtu bijusi ļoti priecīga ja, tad, kad biju maza, man būtu bijusi iespēja lasīt šādas grāmatas. Es ceru, ka tās lasītājam dod mierinājumu, godīgas atbildes uz dažiem jautājumiem, aizdzen bailes, stāstot par draudzību. Kādreiz ir tā – uzraksti grāmatu un iekšēji saproti, ka stāsts ir pabeigts, viss ir pateikts. Lamzaka pasaulē es jūtos ļoti labi. Tā ir līdzīga mūsu pasaulei. Tajā es noteikti atgriezīšos kādā no nākošajām grāmatām, jo tur jūtos laimīga un ceru, ka tā būs arī maniem lasītājiem”.
Lilijas sarakstītās, ilustrētās un tulkotās grāmatas pieejamas RCB un visās filiālbibliotēkās.
Teksts: Evita Hofmane
