1919. gadā kaujās par Latviju kritušo Valmieras kājnieku pulka karavīru brāļu kapi. Piemineklis atklāts 1922.gada 1.oktobrī, tas bija Latvijas provincē pirmais lielākais mākslinieciski veidotais piemineklis, kas uzcelts 1.Pasaules kara un Brīvības cīņu piemiņai. 1925. gadā tas kļuva par oficiālo Valmieras 4.kājnieku pulka kritušo cīnītāju pieminekļi.
Skulptūras “Senlatviešu karavīrs” autors tēlnieks Emīls Melderis /Millers/ (1889-1979). Ideja- senlatviešu kareivis uz vairoga atspiedies stāv kā goda sargs pie varoņu kapiem. Tautā to dēvēja par “Millera dieviņu”. Šis ir vienīgais monumentālais celtniecības darbs, kas pieskaitāms latviešu mākslas kubisma virzienam.
Piemineklis demontēts PSRS gados Staļina laikā 50-to gadu sākumā un aprakts netālu no uzstādīšanas vietas- Varoņu ielas pretējā pusē. 1988.gada 10.oktobrī Latvijas Tautas frontes Valkas rajona “Lauktehnikas” un Novadpētniecības muzeja aktīvistu grupa atrada un izraka skulptūru. Pēc restaurācijas piemineklis un atjaunotie Brāļu kapi atklāti 1990. gada 11.novembrī. Sabojātā sejas daļa demontēšanas procesā netika restaurēta, tā palika kā zīme uz laiku laikiem, ka nekādu mērķu vārdā nav pieļaujams vandālisms un necieņa pret mirušo piemiņu.
Līgavu akmens
