Reiz dzīvoja...
1 attēls • 20. jūl 2015 13:16
Reiz dzīvoja kaķenīte, kura par savām mājām sauca ielu. Dzīve nebija no vieglākajām, bet kaut kā jau eksistēt varēja. Kādā saulainā vai varbūt ne tik saulainā dienā pasaulē nāca mazulīši, kurus viņa loloja un mīļoja. Kāds liktenis piemeklēja kaķenīti un viņas bērniņus zina tikai tas, kas ir tur augšā...
Bet viens no viņas bērniņiem nonāca Minku parkā, jo neviens cits viņu nepieņēma, nevienam viņš...VairākReiz dzīvoja kaķenīte, kura par savām mājām sauca ielu. Dzīve nebija no vieglākajām, bet kaut kā jau eksistēt varēja. Kādā saulainā vai varbūt ne tik saulainā dienā pasaulē nāca mazulīši, kurus viņa loloja un mīļoja. Kāds liktenis piemeklēja kaķenīti un viņas bērniņus zina tikai tas, kas ir tur augšā...
Bet viens no viņas bērniņiem nonāca Minku parkā, jo neviens cits viņu nepieņēma, nevienam viņš nebija vajadzīgs - blusains, utains, pilns ar tārpiem, ar pamatīgu ausu ērci un vēl visam plusā smagām iesnām. Mazais kaķa bērniņš izrādījās kaķenīte - sīciņa augumā, bet tas nekas, viņa sevi prata aizstāvēt. Sava miniatūrā augumiņa dēļ meitēns tika pie vārdiņa Mazulīte. Ārstēšanās process gāja smagi un ilgstoši, visus parazītus, kas dzīvoja mazās kažociņā un puncī, izdevās apkarot. Tikai diemžēl vīrusu, kas mocīja Mazulīti, nobendēt neizdevās. Mazais kaķa bērns iemantoja hroniskās iesnas un tāds jau vairs nav vajadzīgs nevienam sava mīluļa meklētājam.
Un tā no 2012.gada rudens Mazulīte par savām īstajām mājām sāka dēvēt Minku parku. Ir bijušas gan bēdīgas dienas, gan pilnas ar jautrību, ir bijušas gan skumīgas dienas, gan pilnas laimes.
Diemžēl šī gada pavasarī Mazulīte smagi saslima, diagnoze - nieru mazspēja. Veseļošanās ceļš bija grūts un smags, bet Mazulīte ķepurojās un cīnījās. Lietoja zāles vairāku mēnešu garumā, šķita jau, ka viss sāk iet uz labo pusi, bet pēdējās nedēļas laikā Mazulītes veselība ļoti strauji pasliktinājās... Vakar turēju Mazulīti rokās un asarām birstot lūdzu viņai, lai iet... lai iet tur augšā, kur viņu sagaidīs mans Rīdzinieks, kur viņu sagaidīs mana Princese, Momo, Rausītis un visi citi, kas jau ir aiz varavīksnes tilta... Un viņa mani paklausīja, šonakt Mazulīte devās uz turieni, kur saulīte spīd spožāk, kur pļavas zaļākas un kur valda saticība, sirsnība un mīlestība... Tik žēl, ka šis dzīvesstāsts nebeidzās ar vārdiem ...un viņi (Mazule ar savu saimnieku) dzīvoja ilgi un laimīgi....
Iededz, Dieviņ, rīta zvaigzni, kaķa bērniņš mājās iet...
