LU Studentu teātris

Teātra pirmsākumi - drāmas pulciņš, kas darbojas neilgu laiku. Režisors Rihards Zandersons.

1946

Ir radies Latvijas Valsts universitātes drāmas ansamblis. Teātri vada režisore Elvīra Elksne.

Pirmais iestudējums - “Dziedājums par Frici Gaili”. E. Elksne 5 gadu laikā iestudē arī tādus darbus kā: Dž. Gou un A. d’Jusso “Dziļās saknes”, N. Tihonova “Aiz Kamas upes”, V. Poļakova “Negaidīja”.

Teātri vada režisors Aleksandrs Leimanis. Viņa vadībā radīts tikai viens iestudējums – N.Djakonova “Līgava bez pūra”.

Drāmas ansambļa vadību pārņem Nora Katlape.

Viņas režijas darbi: fragmentu vakars - Rainis “Pūt vējiņi”, R. Blaumanis “Ugunī”, Reinis un Matīss Kaudzītes “Mērnieku laiki”, A. Ostrovskis “Pašu ļaudies – iztiksim”, V. Šekspīrs “Hamlets”, N. Gogolis “Revidents”, iestudējumi: I. Turgeņeva “Priekšvakarā” (ar šo izrādi Dailes teātrī tiek atzīmēta teātra 10 gadu jubileja), Fr. Šillera “Mīla un viltus”, G. Cilinska “Didzis”, Čehova stāstu dramatizējums, V. Blažeka “Raženais vakars”, D. Ugrjumova “16. vieta”, V. Šekspīra “Vētra”, V. Katajeva “Es tevi mīlu”. 
Mēģinājumos bieži piedalās populārais aktieris un režisors Žanis Katlaps. Līdzās lugu iestudējumiem tiek veidoti viencēlieni. Katrs dalībnieks izvēlas dzejas repertuāru, pie kura strādā režisores un viņas asistenta Laimdota Ceplīša vadībā.

Par režisoru kļūst Imants Adermanis.

Viņš iestudējis: Raiņa “Pūt vējiņi” (šo lugu I. Adermanis iestudēja atkārtoti uz teātra 25 gadu jubileju), M. Gorkija “Zikovi” (lugas pirmiestudējums uz latviešu teātra skatuves), I. Deiendika “Izaicinājums Dieviem”, V. Rozova “Lido dzērves”, V. Šekspīra “Spītnieces savaldīšana”.

Šajā laikā izrādes iestudē ne tikai I. Adermanis. Laimdots Ceplītis veidojis D.Psafasa “Vajadzīgs melis”. Studentu teātra aktierus nodod topošo režisoru rokās - V. Ēvele režisē P. Pētersona “Balto torņu ēnā” un H. Gulbja “Viena ugunīga kļava”, Dz. Garkalne iestudē L. Žukovicka “Vieni bez sargeņģeļu svītas”, šis iestudējums gan piedzīvo tikai vienu izrādi.

Pēc aktīviem režisora meklējumiem drāmas ansambli piekrīt vadīt Ārijs Geikins. Viņš radījis izrādes: L. Zorina “Tranzīts”, J. Gruša “Mīla, roks un velns”, J. Jurkāna “Dzērvīte”, J. Jurkāna “Pulkstenis ar dzeguzi”, A. Buero Valjeho “Liesmojošā tumsā” (kritiķu atzīts, skatītāju mīlēts un teju leģendārs iestudējums), V. Šekspīra “Vētra”, M. Friša “Godavīrs un dedzinātājs” (ar šo izrādi teātris viesojas Londonā), M. de Helderodes “Sarkanā maģija”.

Līdzās Ā. Geikinam izrādes iestudē Mihails Linevs, viņa vadībā tapušas izrādes: A. Vampilova “Atvadas jūnijā”, A. Volodina “Divas bultas”, J. Edlisa “Krastmala”.

Ansis Rūtentāls, kas sākotnēji piesaistīts kā kustību konsultants lugu iestudējumiem, aizsāk regulāras kustību nodarbības un rada savu – unikālu un smalku – kustības valodu, kuru pats definē kā mūzikas vizuālu interpretāciju.

Drāmas ansambļa kustību un plastikas grupa iestudē: O. Vācieša “Balsij bez pavadījuma”, “Krāsas. Ceļojums”, “Pārdomas”, “Klasisko kompozīciju vakars”, “Aplis”, “Atmoda. Epifānija”.

Kustību grupa pārtop "Anša Rūtentāla kustību teātrī".

Ā. Geikina un A. Rūtentāla skolnieks Visvaldis Klintsons kļūst par Studentu teātra režisoru un vēlāk - māksliniecisko vadītāju.

Viņš iestudējis: M. de Helderodes “Eskoriāls”, E. Lēmanes “Solterra”, kustību izrāde “Līniju spēle”, L. Stumbres “Loto”, V. Vīgantes “Palmas zaļo vienmēr” (2001), A. J. Stendera “Žūpu Bērtulis” (2002), A. Strindberga “Jūlijas jaunkundze” (2003), A. Vampilova “Pērnvasar Čulimskā” (2004), L. Stumbres “Liels, spoži sarkans autobuss” (2005), Kustību izrāde - "Tauriņa sapnis" (2007), Z.Zīles "Pagrabs" (2008), A. Buero-Valjeho "Liesmojošā tumsā" (šis iestudējums saņem galveno balvu un titulu Latvijas amatierteātru "Gada izrāde 2009" , J.Edlisa "Vārdu sakot - kino" ("Krastmala", 2011), H.Paukšs "Es pagaidīšu aiz durvīm"(2013), V.Šekspīra "Otello" (2014), Ž.Anuija "Antigone" (2015), R.Tomā "Astoņas mīlošas sievietes" (2016), N.Ikstenas "Aplamā mīla" ("Amour fou", 2017), A.Volodina "Divas bultas" (2018), L.Helmanes "Tā iemīlējusies zoss..." ("Rudens dārzs", 2021), E.A.Po "Nodevīgā sirds" (2022), E.A.Po "Piezīmes Mr. Valdemāra lietā" (2023).

2005.-2009. gadā, paralēli V.Klintsonam, Studentu teātrī izrādes iestudēja arī režisore Maija Veide. Viņas pirmais režijas darbs: M. Perveņeckas “Civilķēde” (2006), pēcāk iestudēts dramatiski spēcīgs uzvedums F.Garsijas-Lorkas "Asinskāzas" (2008).

2007. gada janvārī ar 5 izrāžu nedēļu Studentu teātris atzīmēja savu 60 gadu jubileju.

2011. gada novembrī-decembrī ar 4 izrādēm Studentu teātris atzīmē 65. jubileju.

Kopš 2011. gada izrādes teātrī iestudē arī ilggadējā aktrise Signe Nikolājeva. Viņas režijā tapuši kustību iestudējumi: "Esmu dzīvs" (2011), "Melnraksts" (2015), "Pietura" (2017), kā arī izrāde bērniem "Visādi panti" (2018).

2022. gadā (pandēmijas ierobežojumu dēļ - gadu vēlāk) Studentu teātris ar iestudējumu fragmentu izrādi atzīmē teātra 75. jubileju un ilggadējā dalībnieka Andrēja Krūmiņa 50 gadu teātrī jubileju. Visos fragmentos darbojas jubilārs A.Krūmiņš.