Jana Langoša balva (20.06.2013.)
1 attēls • 25. jūn 2013 18:40
Kad uzzināju, ka man ir piešķirta izcilā slovāku disidenta Jana Langoša balva, biju ļoti, ļoti pārsteigta. To pieņēmu ar pazemību, jo apzinājos, ka man būtu vēl jādzīvo piecas dzīves, lai es varētu kaut nedaudz tuvoties tādu dižu cilvēku kā Vāclavs Havels, Dalailama, Arpads Gencs vai Joahims Gauks veikumam. Pasniegšanas ceremonija bija aizkustinoša, sirsnīga un bez lieka stīvuma. Uz pili devos kāj...VairākKad uzzināju, ka man ir piešķirta izcilā slovāku disidenta Jana Langoša balva, biju ļoti, ļoti pārsteigta. To pieņēmu ar pazemību, jo apzinājos, ka man būtu vēl jādzīvo piecas dzīves, lai es varētu kaut nedaudz tuvoties tādu dižu cilvēku kā Vāclavs Havels, Dalailama, Arpads Gencs vai Joahims Gauks veikumam. Pasniegšanas ceremonija bija aizkustinoša, sirsnīga un bez lieka stīvuma. Uz pili devos kājām un apmaldījos. Bratislavā bija 36* karstums un pirmoreiz dzīvē piedzīvoju, ka brilles var aizsvīst no karstuma. Ugunīgu mūziku spēlēja čigānu grupa, kurā bija iemaldījies āfrikāņu izcelsmes bundzenieks. Laiku pa laikam, neskatoties uz karstumu, solisti uzdejoja.Viss notika slovāku valodā. Teikto nojautu, sazīmējot atsevišķus slāvu vārdus. Laudatio lasīja Parlamenta Ārlietu komisijas priekšsēdētājs. Nojautu, ka stāsta par Sibīriju, grāmatām, cīņu par vēsturisko taisnīgumu un tautas fronti. Neiztika bez tradiconālās Latvijas un Lietuvas jaukšanas. Tad pane Olga Langušova, Jana Langoša atraitne man pasniedza balvu. Fotogrāfijā mēs abas, sejās prieks un tveice. Mati mikli, āda spīdīga.
-
