Skola Remtes pilī
2 attēli • 27. aug 10:58
1920. gadā grāfa Johana Frīdriha fon Medema īpašums – 1800. gadā celtā Remtes pils kļuva par jaunās Latvijas valsts piederumu, tajā pēc rūpīga izmaksu aprēķina nolēma izvietot 6 klašu pamatskolu. Līdz 1929. gada augustam, kad Būvvalde beidzot apstiprināja ēkas pārbūves projektu, tās iekštelpas pilnībā bija izpostījis ugunsgrēks. Pili atjaunoja pēc arhitekta Alfrēda Grīnberga (1893-1940) projekta,...Vairāk1920. gadā grāfa Johana Frīdriha fon Medema īpašums – 1800. gadā celtā Remtes pils kļuva par jaunās Latvijas valsts piederumu, tajā pēc rūpīga izmaksu aprēķina nolēma izvietot 6 klašu pamatskolu. Līdz 1929. gada augustam, kad Būvvalde beidzot apstiprināja ēkas pārbūves projektu, tās iekštelpas pilnībā bija izpostījis ugunsgrēks. Pili atjaunoja pēc arhitekta Alfrēda Grīnberga (1893-1940) projekta, būvdarbus veica D. Telles uzņēmums, kurš tos nosolīja par 38% zemāk par būvdarbu tāmē minēto summu. Līdz 1930. gadu vidum pils bija daļēji atjaunota – apakšstāvā iekārtota pagasta valdes kanceleja, skolēnu virtuve, pagaidu ēdamtelpa. rokdarbu darbnīca, otrajā stāvā – mācību klases un aktu zāle ar latviskiem ornamentiem. Diemžēl netika ierīkots ūdensvads un to apkurināja ar malkas krāsnīm, apgaismoja ar petrolejas lampām, skolēni izmantoja sausās tualetes. Tolaik Remtes pamatskolā mācījās 166 bērni, darbojās pieci skolotāji, ap 60 bērnu dzīvoja skolas internātā. Ierīkot centrālo apkuri un ūdensvadu neļāva ierobežotie finanšu līdzekļi, un līdz Otrajam pasaules karam to nepaguva īstenot. Skola Remtes pilī pastāvēja līdz pat 2022. gadam, tagad tur izvietota pirmskolas izglītības grupa.
