Roberts Akmentiņš
3 attēli • 27. jan 2023 08:41
Pirms 113 gadiem, 1910. gada 27. janvārī, Valkas apriņķa Grundzāles pagastā dzimis Roberts Akmentiņš, vēlāk ilggadējs Saldus puses luterāņu draudžu mācītājs. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē iestājies 1926. gada rudenī, ieguvis arī skolotāja tiesības un uzsācis skolotāja darbu Jēkabpils reālģimnāzijā un komercskolā, pasniedzot ticības mācību, loģiku, latīņu valodu, vēsturi un psiholoģi...VairākPirms 113 gadiem, 1910. gada 27. janvārī, Valkas apriņķa Grundzāles pagastā dzimis Roberts Akmentiņš, vēlāk ilggadējs Saldus puses luterāņu draudžu mācītājs. Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātē iestājies 1926. gada rudenī, ieguvis arī skolotāja tiesības un uzsācis skolotāja darbu Jēkabpils reālģimnāzijā un komercskolā, pasniedzot ticības mācību, loģiku, latīņu valodu, vēsturi un psiholoģiju. Pārvaldījis vācu, franču, latīņu, sengrieķu un senebreju valodas. 1938.-1940. gadā iesaukts karadienestā, dienējis Dobeles kājnieku pulkā. 1940. gada pavasarī R. Akmentiņš Latvijas Universitātē aizstāvējis zinātnisko darbu un ieguvis teoloģijas licenciāta grādu.
Otrā pasaules kara gados studējis psiholoģiju Rīgas pilsētas Pedagoģiskās psiholoģijas institūtā un Teoloģijas un filozofijas fakultātē, kur viņa interesi īpaši saistīja filozofijas vēsture un pedagoģija. 1944. gada aprīlī Roberts Akmentiņš ar ģimeni apmeties uz dzīvi Kuldīgas apkaimē, kur sācis strādāt par vikārmācītāju. 1945. gada 11. aprīlī Kuldīgā ordinēts par Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas mācītāju, viņam uzticētas arī Blīdenes, Stūru, Zvārdes un Kursīšu draudzes, kas kara gados bija pilnībā izpostītas. Sekoja mācītāja darbs Remtes, Gaiķu, Grīvaišu, Rubas, Lutriņu un Saldus pirmajā draudzē, kur R. Akmentiņš kalpojis līdz pat 1982. gadam, kad ģimene pārcēlās uz dzīvi Rīgā. Mācītāja R. Akmentiņa laikā panākta un iesākta kara gados sapostītā Saldus baznīcas torņa atjaunošana. Paralēli kalpošanas darbam R. Akmentiņš iztiku pelnījis kā strādnieks fabrikā, mežniecības un kolhoza darbos, nostrādājot arī kolhoza „Druva” noliktavās 16 gadu.
R. Akmentiņš bija reliģijas filozofijas un ētikas profesors 1969. gadā iedibinātajos Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas Akadēmiskajos teoloģijas kursos, vēlāk Teoloģijas seminārs. No 1980. gada bija Teoloģijas semināra rektors, sarakstījis vairākas mācību grāmatas. 1980. gada rudenī aizstāvējis teoloģijas doktora disertāciju par tēmu „Augusta Salieša pasaules uzskata pamatproblēmu aktualitātes”.
1989. gada martā Stokholmā Roberts Akmentiņš, kopā ar no Kuldīgas Sv. Annas draudzes mācītāja amata atstādināto prāvestu Modri Plāti, piedalījies Zviedrijas Ekumeniskās padomes un Zviedrijas Baznīcas kopsapulcē, kurā sniedzis izsmeļošu pārskatu par tā laika traģisko Baznīcas stāvokli Latvijā, Latvijas neatkarības atjaunošanas kustības pasākumiem un mērķiem. Ar Roberta Akmentiņa svētību notikusi partizānu cīņās kritušo cīnītāju pārapbedīšana un kapu apzināšana, Otrā pasaules kara upuru kapu iesvētīšana Džūkstē, Lubānā, Vecpiebalgā, Litenē un Rīgas Brāļu kapos.
1990. gada jūnijā, pārveidojot Teoloģijas semināru, atjaunota 1940. gada augustā slēgtā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte. R. Akmentiņu apstiprināja par fakultātes dekānu un sistemātiskās teoloģijas katedras vadītāju. Šos pienākumus Roberts Akmentiņš pildījis līdz savas dzīves beigām 1994. gada maijā.