Vai Tevi uztrauc jauniešu bezdarba problēma? Ir risinājums! To spriedīsim publiskajā diskusijā jau rīt, 12. jūnijā, 18.00 Latvijas 1. Rokkafejnīcā (Mārstaļu ielā 2/4, Rīgā)!
Ekonomisti turpina strīdēties par Latvijas bezdarba iemesliem
Rīga, 5.maijs, NOZARE.LV. Turpinās ekonomistu publiskā diskusija par Latvijas bezdarba iemesliem un struktūru.
Nu jau vairākus mēnešus dažādu skolu ekonomisti diskutē, vai Latvijas bezdarbs ir strukturāls vai ciklisks. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Latvijas bezdarbs ir strukturāls un to var samazināt, īstenojot strukturālas reformas. Savukārt vairāki Latvijas un Krievijas ekonomisti uzskata, ka mūsu valsts bezdarbs ir ciklisks, tātad to var samazināt ar ekonomiskās stimulēšanas instrumentiem.
Šonedēļ savā blogā portālā "www.makroekonomika.lv/" Krasnopjorovs publicējis rakstu, kurā uzsver, ka Mihailam Hazanam un Alfam Vanagam nav izdevies pierādīt, ka Latvijas bezdarbs ir ciklisks, nevis strukturāls. Viņaprāt, Hazana argumenti nav pārliecinoši: "Pēc Mihaila Hazana teiktā, darbaspēka trūkuma izplatība Latvijā ir zema. Tomēr tas, ka Latvija pie 14% bezdarba darbaspēka trūkuma izplatības ziņā atrodas 4.-5.vietā
Pieaug Baltijas uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un atalgojumu
Rīga, 7.maijs, LETA. 2013.gadā ir pieaugusi Baltijas valstu uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un atalgojumu, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas pulss 2013".
Vismazāk uzņēmēju, kas prognozē atalgojuma kāpumu, ir Latvijā (59%), savukārt visplašākais atalgojuma kāpums gaidāms Igaunijā, kur algas palielināšanas iespēju apsver 76% uzņēmumu, bet Lietuvā algu saviem darbiniekiem šogad iecerējis palielināt 71% uzņēmēju.
Tas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad algas palielinājumu Latvijā prognozēja 30%, Igaunijā - 57%, bet Lietuvā - 40% uzņēmēju. Turklāt pērn 21% respondentu Latvijā paredzēja algu samazinājumu, bet šogad aptaujas rezultāti liecina, ka nodomu samazināt algas nav.
Latvijā un Igaunijā 2013.gadā darbinieku skaitu plāno palielināt 36% uzņēmumu, savukārt Lietuvā vairāk nekā puse - 53%. Savukārt samazināt darbinieku skaitu plāno 14% uzņēmēj
Šlēzvigas–Holšteinas premjers Latvijai piedāvā palīdzību jauniešu bezdarba problēmas risināšanā
Rīga, 7.maijs, LETA. Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts premjers Torstens Albigs šodien, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), piedāvājis Vācijas palīdzību jauniešu bezdarba problēmas risināšanā.
Pēc tikšanās ar Albigu Dombrovskis žurnālistus informēja, ka tikšanās laikā ir pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp arī viena no Latvijas izglītības sistēmas prioritātēm - duālās izglītības sistēmas ieviešana profesionālās izglītības iestādēs, kā piemēru ņemot Vācijas pieredzi. Premjers uzsvēra, ka jauniešu bezdarba problēma ir aktuāla ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā, tāpēc izteica pateicību par Vācijas piedāvāto palīdzību šīs problēmas risināšanā.
Albigs uzsvēra, ka Vācijai jauniešu bezdarba problēmu risināšanā ir liela pieredze - gan vietējai tirdzniecības un rūpniecības kamerai, gan pašvaldību iestādēm, gan arī viņam pašam. "Mums vajag, lai jaunieši strādātu šim reģionam, la
Profila īpašnieks liedzis iespēju pievienot šeit komentārus.
Mēs nevēlamies kļūt par zudušo paaudzi. Mēs nevēlamies ļaut aizplūst nākotnes intelektam. Mēs nevēlamies zaudēt valsts investīcijas. Mēs vēlamies sākt atstrādāt sevī ieguldīto! Dodiet jauniešiem iespēju, jo IESPĒJA IEDVESMO!
Viesu grāmata (3)
Rīga, 5.maijs, NOZARE.LV. Turpinās ekonomistu publiskā diskusija par Latvijas bezdarba iemesliem un struktūru.
Nu jau vairākus mēnešus dažādu skolu ekonomisti diskutē, vai Latvijas bezdarbs ir strukturāls vai ciklisks. Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs uzsver, ka Latvijas bezdarbs ir strukturāls un to var samazināt, īstenojot strukturālas reformas. Savukārt vairāki Latvijas un Krievijas ekonomisti uzskata, ka mūsu valsts bezdarbs ir ciklisks, tātad to var samazināt ar ekonomiskās stimulēšanas instrumentiem.
Šonedēļ savā blogā portālā "www.makroekonomika.lv/" Krasnopjorovs publicējis rakstu, kurā uzsver, ka Mihailam Hazanam un Alfam Vanagam nav izdevies pierādīt, ka Latvijas bezdarbs ir ciklisks, nevis strukturāls. Viņaprāt, Hazana argumenti nav pārliecinoši: "Pēc Mihaila Hazana teiktā, darbaspēka trūkuma izplatība Latvijā ir zema. Tomēr tas, ka Latvija pie 14% bezdarba darbaspēka trūkuma izplatības ziņā atrodas 4.-5.vietā
Rīga, 7.maijs, LETA. 2013.gadā ir pieaugusi Baltijas valstu uzņēmēju gatavība palielināt darbinieku skaitu un atalgojumu, liecina KPMG Baltijas valstu uzņēmējdarbības vides pētījums "Ekonomikas pulss 2013".
Vismazāk uzņēmēju, kas prognozē atalgojuma kāpumu, ir Latvijā (59%), savukārt visplašākais atalgojuma kāpums gaidāms Igaunijā, kur algas palielināšanas iespēju apsver 76% uzņēmumu, bet Lietuvā algu saviem darbiniekiem šogad iecerējis palielināt 71% uzņēmēju.
Tas ir būtisks kāpums salīdzinājumā ar pagājušo gadu, kad algas palielinājumu Latvijā prognozēja 30%, Igaunijā - 57%, bet Lietuvā - 40% uzņēmēju. Turklāt pērn 21% respondentu Latvijā paredzēja algu samazinājumu, bet šogad aptaujas rezultāti liecina, ka nodomu samazināt algas nav.
Latvijā un Igaunijā 2013.gadā darbinieku skaitu plāno palielināt 36% uzņēmumu, savukārt Lietuvā vairāk nekā puse - 53%. Savukārt samazināt darbinieku skaitu plāno 14% uzņēmēj
Rīga, 7.maijs, LETA. Šlēzvigas-Holšteinas pavalsts premjers Torstens Albigs šodien, tiekoties ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski (V), piedāvājis Vācijas palīdzību jauniešu bezdarba problēmas risināšanā.
Pēc tikšanās ar Albigu Dombrovskis žurnālistus informēja, ka tikšanās laikā ir pārrunāts plašs jautājumu loks, tostarp arī viena no Latvijas izglītības sistēmas prioritātēm - duālās izglītības sistēmas ieviešana profesionālās izglītības iestādēs, kā piemēru ņemot Vācijas pieredzi. Premjers uzsvēra, ka jauniešu bezdarba problēma ir aktuāla ne vien Latvijā, bet arī visā Eiropā, tāpēc izteica pateicību par Vācijas piedāvāto palīdzību šīs problēmas risināšanā.
Albigs uzsvēra, ka Vācijai jauniešu bezdarba problēmu risināšanā ir liela pieredze - gan vietējai tirdzniecības un rūpniecības kamerai, gan pašvaldību iestādēm, gan arī viņam pašam. "Mums vajag, lai jaunieši strādātu šim reģionam, la