Kopš pievienošanās ES Latvija no kopējā budžeta saņēmusi vairāk, nekā tajā iemaksājusi – sākot no +197 miljoniem eiro 2004. gadā un beidzot ar +731 miljonu 2011. gadā. Kopējā bilance ir +3,52 miljardi eiro.

Esošajā budžeta plānošanas periodā Latvija no ES fondiem un maksājumos lauksaimniekiem saņems 5,7 miljardus eiro. Par šo naudu tiks izbūvēti un rekonstruēti ceļi vairāk nekā 900 km garumā, modernizēti vairāk nekā 500 dabaszinātņu kabineti skolās, vairāk nekā 2500 studenti tiks atbalstīti ar stipendijām.

„Eiropas nauda” krīzes laikā bija vienīgais ieguldījums attīstībā. Daudzos projektos ES līdzfinansējums sasniedza 85%. Tāpat 70% Latvijas publiskās infrastruktūras pēdējos gados tapuši par ES naudu. Rīgas Ekonomikas Augstskolas pētnieki ir izpētījuši, ka ieguvums no viena ieguldītā ES fondu lata ir vidēji 12 lati.

Šķiet neticami, bet Latvijas ceļu stāvoklis bez ES finansējuma būtu stipri bēdīgāks. Pagājušajā gadā valsts ceļu būvē ieguldīja 5 miljonus latu, bet ES – 86 miljonus. Arī šogad proprocija būs līdzīga.

Pat ja mums šķiet, ka mūsu dzīves līmenis pasliktinās – 2004. gadā IKP Latvijā uz vienu iedzīvotāju bija 46% no vidējā IKP Eiropā, bet 2011. gadā tas bija pieaudzis līdz 58%. Statistika rāda, ka 2004.gadā vidēji mēnesī saņēmām 150 latus "uz rokas", bet pagājušā gadā - tie bija 343 lati.

56% cilvēku uzskata, ka iestāšanās ES veicināja ekonomikas lejupslīdi Latvijā , taču bez ES naudas krīze būtu bijusi vēl dziļāka. Rīgas Ekonomikas augstskolas ekonomisti aprēķinājuši, ka 2009. gada IKP kritums par 17,7% bez ES fondu līdzekļiem būtu bijis par 3,7% lielāks.

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, lielākais ES atbalsts bijis ārpus Rīgas – Kurzemē 944 lati uz cilvēku, Zemgalē – 887 lati, Vidzemē – 880 lati, Latgalē – 852 lati, Rīgā – 679 lati. Šie līdzekļi ieguldīti ceļu būvē, skolu labiekārtošanā, bērnudārzu siltināšanā u.c.

Tiek uzskatīts, ka Latvijas preces Eiropā nav vajadzīgas un vienīgās tirgus iespējas ir uz austrumiem. Taču vairāk nekā 70% Latvijas eksporta nonāk ES dalībvalstīs. Bez vienotā ES tirgus Latvijas eksporta izrāviens nebūtu iespējams.

Pat ar vismazākajiem tiešmaksājumiem zemnieku ienākumi no lauksaimniecības Latvijā ir pieauguši straujāk nekā vidēji visā ES. Ja 2005. gada ienākumi līmeni apzīmē ar 100, tad 2011. gadā Latvijā tas bija 148. Vidējais ES rādītājs ir 119,1.

Viens no sāpīgākajiem jautājumiem Latvijā ir emigrācija. Tiek lēsts, ka valsti pēdējos gados atstājuši apmēram 200 000 cilvēku, taču nav zināms, vai situācija būtu labāka, ja krīzes laikā tie būtu palikuši Latvijā kā bezdarbnieki. Iespēja doties strādāt uz Īriju, Lielbritāniju un jebkuru citu ES valsti ir bijis risinājums bezizejas situācijā, turklāt aizbraucēji katru dienu uz Latviju pārskaita apmēram miljonu latu, sildot arī Latvijas ekonomiku.

Līdzās ES fondiem Eiropas līdzekļi Latvijā nonāk arī ar ES programmām kā atbalsts kino (filma „Rīgas sargi”), grāmatu izdošanai (ik gadu slavenu Eiropas rakstnieku darbi tiek tulkoti latviešu valodā) vai studijām ārzemēs (aptuveni 8000 Latvijas studentu Erasmus programmas ietvaros semestri vai divus ir mācījušies citur Eiropā).

Pagājušajā gadā, kad tika apturēta Krājbankas darbība, vairums noguldītāju savu naudu (līdz 100 000 eiro) atguva, jo noguldījumu aizsardzību paredz ES noteikumi. 90. gadu vidū, kad sabruka Banka Baltija, tādas aizsardzības nebija.